Aprites ekonomika ir atjaunojoša un reģenerējoša, tā pastāvīgi tiecas saglabāt produktus, komponentus un materiālus to augstākajā derīguma un vērtības pakāpē, – tā šo procesu raksturo Elenas Makartūras fonds, kas ir viens no vadošajiem aprites ekonomikas principu attīstītājiem1. Kamēr tā sauktā lineārā ekonomika vienkāršā valodā tiek raksturota kā "paņem-izgatavo-izmet" (take-make-waste) – kuru no šiem ekonomikas principiem mēs izvēlēsimies Latvijas nākotnei?
Savā būtībā aprites ekonomika nozīmē – vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos. Vairāk atkritumu šķirošanas un atkārtotas resursu izmantošanas, mazāk piesārņotu teritoriju pasaulē un tīrāka daba, ko nodot "mantojumā" nākamajām paaudzēm. Aprites ekonomikas jēdziens radies kā atbilde uz centieniem nodrošināt ilgtspējīgu attīstību kontekstā ar ražošanas un patēriņa pieaugošo ietekmi uz pasaules resursiem un vidi.
Aprites ekonomika un resursu otrreizēja pārstrāde pamazām nomaina līdz šim ierasto "patēriņa kultūru" – arvien biežāk cilvēki izvēlas lietas remontēt, izmantot atkārtoti, izmantot savādāk, ja vairs neder pamatmērķim, nevis uzreiz izmest un iegādāties jaunu, kā tas pēdējos gados jau "iegājies", jauna produkta un neproporcionālo remonta izmaksu iespaidā. Tomēr domāšanas un uzvedības maiņa notiek ļoti lēni. Kā daudzās citās jomās, arī te nepietiek tikai ar atbalstītāju aktivitātēm un cilvēku labo gribu. Jau sen pierādījies, ka kardinālas pārmaiņas cilvēku uzvedībā/rīcībā reizēm var panākt tikai ar lēmumiem "no augšas", proti – ja savādāk dzīvot vairs neļauj aizliegumi, sodi vai vienkārši ierastās lietas, resursa vai vietas nepieejamība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
