Marina Antonova: Individuālas pieejas trūkums kreditēšanā kavē Latvijas uzņēmumu attīstību  (3)

Tomēr Latvijas Bankas prognozes liecina, ka tas diez vai spēs pilnībā atsvērt kopējo ekonomiskās aktivitātes sarukumu ārējā pieprasījuma vājināšanās, iedzīvotāju piesardzības un joprojām pastāvošo ierobežojumu dēļ. Šādos apstākļos kā īpaši svarīgs atveseļošanās iekustināšanas instruments ir ekonomikas mērķtiecīga sildīšana un kreditēšanas tempu uzturēšana, tajā skaitā atbalstot ar eksportu un starptautisko tranzītu saistītās nozares.

Pandēmijas izraisītā situācija radīja sarežģītus darbības apstākļus daudzām nozarēm, taču, kā rāda tendences uzņēmējdarbības vidē un arī "BlueOrange" jaunākie kreditēšanas dati, virknei Latvijas uzņēmumu pandēmija izrādījusies lielo iespēju laiks. To vidū ir Latvijas pārtikas nozare, īpaši gaļas un zivju konservu ražošanas uzņēmumi, kā arī higiēnas līdzekļu ražotāji. Šiem uzņēmumiem pandēmijas mēnešos radās vajadzība pēc papildu finansējuma piesaistes apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī investīcijām, piemēram, jaunu ražošanas iekārtu iegādei ražošanas jaudas palielināšanai.

Viena no nozarēm, kas tradicionāli nodrošina būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, ir tranzīta un eksporta nozare. Lauksaimniecības produktu eksportu un tā tranzītu caur Latvijas ostām, neapšaubāmi, ietekmē sezonalitātes faktors, un kopš jūlija šajā jomā vērojama ievērojama rosība. Jācer, ka lauksaimniecības preču tranzīts turpmākajos mēnešos nodrošinās aktīvu darbu arī Latvijas ostām, kurās pirmajā pusgadā bija vērojams liels preču pārkraušanas apjomu kritums. Tāpat saistībā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem un sausumu atsevišķās Eiropas valstīs var prognozēt pārtikas graudu, kā arī citu lauksaimniecības preču trūkumu šajā sezonā, kas attiecīgi varētu ietekmēt pieprasījuma apjomus.

Tai pat laikā, neskatoties uz eksporta un tranzīta nozares svarīgumu Latvijas ekonomikā, tirdzniecības uzņēmumi nereti saskaras ar grūtībām nepieciešamā papildu finansējuma piesaistē. Lauksaimniecības preces tranzītā caur Latvijas ostām parasti nāk no austrumu valstīm, piemēram, Krievijas, Baltkrievijas un arī Āzijas, un Latvijas uzņēmumi, kas nodarbojas ar šo biznesu un veic maksājumus par precēm pārdevējiem no šīm valstīm, kredītiestādēs nereti saņem finansējuma atteikumu. Visbiežāk to nosaka banku politika: apkalpot tikai biznesu Latvijas tirgū ar vietējiem sadarbības partneriem. Dažreiz kredītriska novērtēšana metode pēc rietumu valstu standartiem neparedz iespēju individuāli novērtēt risku uzņēmumiem, kuri darbojas tranzīta nozarē. Diemžēl šāda pieeja dažreiz ir būtisks šķērslis arī vietējo uzņēmumu biznesa attīstībai. Liela priekšrocība šādā situācijā ir vietējā kapitāla bankām, kurām ir vairāk individuāla pieeja vietējo uzņēmumu kredītriska novērtēšanā.

Apzinoties mazo un vidējo uzņēmumu lomu ekonomikas atveseļošanā, svarīgs jautājums ir ne vien nepieciešamā finansējuma piesaiste, bet arī kreditēšanas procedūras temps – finanšu iestādēm mērķtiecīgi jādomā par kreditēšanas procedūru atvieglošanas un lēmuma izskatīšanas laika samazināšanas veidiem. Tajā pašā laikā tas nedrīkstētu būt šķērslis kvalitatīvai un rūpīgai kredītrisku analīzei. Kredīta piešķiršanas pamatnoteikumi tradicionāli ir - uzņēmuma kredītspējas, tehniskās bāzes, personāla un sadarbības partneru izvērtēšana, un tas nav un nedrīkst mainīties arī ārkārtas situācijas vai jauno ekonomikas izaicinājumu ietekmē.