Iļja Arefjevs: Bankas turpinās zaudēt biznesu – iepretim finanšu tehnoloģiju kompānijām  (4)

Tradicionālās komercbankas turas pretī "fintech" ienākšanai to privātpersonu apkalpošanas biznesā ar ērtākām aplikācijām, kā arī izmantojot savu vēsturiski veidoto klientu bāzi, kādas nav nevienam "fintech" uzņēmumam. Taču šie atbildes soļi var izrādīties pamatīgi novēloti. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumu uznāciens ir tikai tā sākumā.

Ievērības vērts ir fakts, ka saskaņā ar vairākiem pētījumiem pēdējos gados ir strauji pieaudzis to klientu skaits, kuri turpina lietot konkrētu pakalpojumu pēc tā izmēģinājuma (angļu val. – adoption rate). Pēc dažādām aplēsēm, vairāk nekā trīs ceturtdaļas klientu turpina izmantot pārskaitījumu un maksājumu finanšu tehnoloģijas un gandrīz puse no visiem klientiem paliek pie apdrošināšanas produktiem, ko piedāvā finanšu tehnoloģiju kompānijas. Nedaudz mazāks procents ir uzkrājumu un investīciju, kā arī budžetēšanas un finanšu plānošanas produktu grupām. Tās turpina ilgstoši izmantot tikai trešdaļa klientu. Vismazākais paliekošo klientu rādītājs ir novērojams tieši kredītu produktu grupā, bet arī šajā kategorijā tas strauji tuvojas 30%.

Saskaņā ar "PricewaterhouseCoopers" veikto globālo finanšu tehnoloģiju aptauju "Finanšu pakalpojumi. Tehnoloģijas 2020 un turpmāk: gatavojoties radikālām inovācijām" vislielākais risks zaudēt tirgus daļu ir ikdienas banku un maksājumu pakalpojumu segmentā. "PwC" lēš, ka bankas jau šogad var zaudēt līdz pat 28% no šī gadsimtiem tradicionālā biznesa. Apdrošināšana un kapitāla pārvalde ir nākamā kauja, kuras iznākums jau izskatās izlemts. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu šogad bankas un apdrošināšanas kompānijas būs spiestas atvadīties no 22% šī visai ienesīgā biznesa.

Finanšu tirgū viens no būtiskiem veiksmes faktoriem ir pakalpojumu sniedzēja drošība. Maksājumiem un naudas pārskaitījumiem, kas ir tipiski transakciju produkti, drošības jautājums lielākoties reducējas līdz tehnoloģisko risinājumu drošībai. Strauji attīstoties tehnoloģijām, tas lielā mērā izskaidro arī ļoti augsto paliekošo klientu proporciju. Klienti var veikt daudz darījumu ļoti ātri, ērti, izdevīgi, kā arī droši. Tādēļ viņi vēlas izmantot konkrēto pakalpojumu arvien vairāk. Savukārt uzkrājumu un investīciju pakalpojumiem primārais drošības aspekts ir ieguldītās naudas drošība. Investīcijas nav transakciju produkts, tās drīzāk ir ilgtermiņa darījuma attiecības. Turklāt parasti klienti ilgstošā laika periodā iegulda naudu, peļņu saņemot tikai pēc daudziem gadiem. Tieši ilgtermiņā (parasti 10 gadi un ilgāk) pārdomātas investīcijas spēj nodrošināt vislabākos rezultātus klientiem. Šie faktori pagaidām sargā tradicionālo banku pozīcijas uzkrājumu un investīciju segmentos, taču arī šeit "fintech" uzņēmumiem ir risinājums.

Proti, finanšu tehnoloģiju kompānijas, kas piedāvā uzkrājumu produktus, samērā bieži izšķiras par labu speciālās licences saņemšanai, kļūstot par oficiālo finanšu tirgus dalībnieku. Saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu uzraudzības iestādes (ESMA, 2019) aprēķiniem 70% no licencētajām finanšu tehnoloģiju kompānijām darbojas tieši ieguldījumu pārvaldes vai investoru attiecību jomā. Šo kompāniju darbība ir balstīta inovatīvos un efektīvos procesos, kas spēj nodrošināt klientiem ērtus, saprotamus un izdevīgus uzkrājumu produktus. Licences faktors ir labs pakalpojumu sniedzēja drošības garants, ko augsti novērtē klienti.

Tajā pašā laikā jānorāda, ka, protams, pastāv arī tradicionālie finanšu tirgus dalībnieki, kas aktīvi izmanto tehnoloģijas, lai samazinātu pakalpojumu izmaksas, kā arī piedāvātu klientiem arvien plašāku pakalpojumu klāstu, tādējādi veiksmīgi nodrošinoties pret "fintech" uzņēmumu konkurences spiedienu. Piemēram, pēc šī gada jūnijā investoru aprindās respektējamās kompānijas "Morningstar" publicētā pētījuma datiem, ASV indeksu fondu komisijas maksas samazinājās līdz 0,12% gadā. Salīdzinājumam, aktīvie fondu pārvaldītāji vēl joprojām ietur augstas komisijas maksas, kas vidēji veido 0,66% gadā. Lielāka konkurence ir novērojama tieši indeksu fondu jeb tā saucamo pasīvo pārvaldītāju vidū. Saskaņā ar pētījuma datiem arvien sīvāku konkurenci provocē fondu pārvaldītājs "Vanguard", nodrošinot viszemākās vidējās komisijas maksas, kas veido vien 0,09% gadā. "Vanguard" savā darbībā ļoti aktīvi izmanto mākslīgo intelektu. Ievērības vērts ir fakts, ka mākslīgais intelekts lielā mērā tiek izmantots klientu uzvedības analīzē un rekomendāciju sniegšanā. Pensiju kapitāla pārvaldīšana ir viena no jomām, kurā mākslīgais intelekts tiek plaši izmantots, lai mazinātu klientu subjektīvo lēmumu ietekmi uz investīciju rezultātu ilgtermiņā. Tas ir visai loģiski, jo, lai gūtu maksimālu labumu no zemām komisijas maksām ilgtermiņā, vidējā termiņā būtu jāizvairās no nepārdomātiem lēmumiem veikt pirkšanas un pārdošanas darījumus, kas, visticamāk, ilgākā laika posmā izrādīsies investoram neizdevīgi.

Rezumējot: starp tradicionālo finanšu sektoru un finanšu tehnoloģiju kompānijām jau ir notikušas vairākas nozīmīgas kaujas, kurās par uzvarētājiem vismaz šajā posmā var uzskatīt tieši finanšu tehnoloģiju kompānijas, kas tradicionālajām bankām ir atņēmušas daļu maksājumu un naudas pārskatījumu biznesa. Taču aizraujošākās kaujas vēl ir priekšā. Interesanta kauja ir gaidāma par kapitāla pārvaldīšanas jomu. Citā pasaules kontinentā šajā kaujas laukumā mēs jau redzam skaidrus piemērus, kā daži tradicionālie spēlētāji, konkurējot savā starpā, spēj radikāli mainīt tirgu par labu klientiem. Taču joprojām liela daļa finanšu tirgus spēlētāju uzkrājumu un investīciju segmentos paļaujas uz savu tradicionālo pieeju, kuru raksturo salīdzinoši augstas izmaksas. Šīs tradīcijām bagātās finanšu institūcijas ir tās, kuru ikdienas biznesu nekautrēsies atņemt finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau tuvāko gadu laikā.