Jūlijā elektroenerģijas cenu tendences Ziemeļvalstīs noteica klimatiskie un hidroloģiskie apstākļi. Gaisa temperatūra Zviedrijā un Norvēģijā bija zem jūlija mēneša normas. Turpretī sezonāli augstāks nokrišņu daudzums izraisīja pieteces pieaugumu. Ziemeļvalstu ūdens rezervuāru aizpildījuma līmenis tikai jūnija vidū sasniedza normu un kopš tā laika pieauga. Augsta izstrāde hidroelektrostacijās turpināja uzturēt zemu sistēmas elektroenerģijas cenu, ko galvenokārt ietekmē Norvēģijas tirdzniecības apgabali. Tajā pašā laikā vēja izstrāde visā "Nord Pool" reģionā bija 4 013 GWh jeb vidēji par 46% lielāks pieaugums, salīdzinot ar jūniju, un par 42% augstāka izstrāde nekā 2019. gada jūlijā.
Augsts vēja staciju izstrādes svārstīgums jūlija sākumā ietekmēja arī vienu negatīvu ikstundas cenas izveidošanos Baltijā. Šāda situācija ir vairāk izteikta reģionos ar augstu vēja vai citu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru, tomēr Baltijā šī situācija notika pirmo reizi. Savukārt mēneša vidējo elektroenerģijas cenu samazinājumu Baltijas valstīs ietekmēja augstākas enerģijas plūsmas no kaimiņvalstīm. Starpsavienojumu jaudu pieejamība bija augstāka nekā jūnijā, kad bija vairāki plānoti un neplānoti atslēgumi, turklāt pieauga jaudas plūsmas no Kaļiņingradas apgabala.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
