Artūrs Bukonts: Nedrīkst pieļaut bankrotējuša koksnes tirdzniecības modeļa atkārtotu uzspiešanu  (5)

Mežizstrādātāji ir kategoriski pret esošo koksnes pārdošanas standartu pazemināšanu, jo tā nozarē veicinātu veco laiku nestabilitāti un jaunu krīžu potenciālu, kā arī būtu trieciens vienai no Latvijas vadošajām eksporta nozarēm – kokapstrādei.

Tikai virspusēji lūkojoties, mežizstrādātājiem, apaļkoksnes pārvadājumu un šķeldas ražošanas pakalpojumu sniedzējiem var būt vienaldzīgs jautājums par to, kā tieši koksni Latvijā realizē lielākais mežu īpašnieks – AS "Latvijas valsts meži". Var šķist, ka mežizstrādātājiem koksne tāpat būs jāsagatavo un jāpiegādā, tāpēc nav vajadzības satraukties par standartu pazemināšanu. Tomēr tā gluži nav. Nozares uzņēmumi jau ne vienu reizi vien ir bijuši liecinieki dažāda rakstura krīzēm – gan ekonomikas burbuļu plīšanai, gan dabas stihiju radītajām nelaimēm un tagad arī pandēmijas radītajām sekām. Esam secinājuši, ka mūsu nozares spēja pārvarēt visus šos izaicinājumus ir nesaraujami cieši saistīta ar vietējās pārstrādes uzņēmumu "bioloģisko daudzveidību" – reģionālo pārklājumu, saražoto produktu un noieta tirgu dažādību, kā arī uzņēmumu mērogu atšķirību. Gluži vienkārši – kad vieniem iet sliktāk, otriem klājas labāk, un otrādi. Šāds balanss ir nodrošinājis pakāpenisku un stabilu izaugsmi. Un šo balansu ir garantējušas valsts mežu apaļkoksnes pircējiem izvirzītās kvalitātes prasības attiecībā uz koksnes uzmērīšanu, infrastruktūru, nodarbināto atalgojuma līmeni, kā arī paša uzņēmuma finanšu stabilitāti. Šo prasību ievērošana šajā dekādē ir kalpojusi par garantu un dzinuli jaunu ražotņu un rūpnīcu izveidei Latvijā, ražojošo uzņēmumu eksportspējas kāpumam, reizē veiksmīgi atvairot vieglas īstermiņa peļņas tīkotājus un biznesmeņus – spekulantus.