Delfi foto misc. - 76395
Foto: Stena Line
Piesārņots gaiss, rises uz autoceļiem, bīstamas situācijas, citiem satiksmes dalībniekiem cenšoties veikt apdzīšanas manevru, – tāda pēdējos gadu desmitos ir bijusi līdzšinējā lietu kārtībā kravu pārvadājumos Latvijā. Rietumeiropā pabijušie gan būs pamanījuši mūsu acīm neierastus skatus – pa dzelzceļu traucas ne tikai pusvagoni ar oglēm, cisternas ar naftas produktiem, hopervagoni ar graudiem, bet arī platformas, uz kurām atrodas kravas auto puspiekabes.

Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka šāda veida kombinētajiem pārvadājumiem ir daudzi ieguvumi salīdzinājumā ar tikai autotransporta vai dzelzceļa izmantošanu. Kontreileru pārvadājumi apvieno labāko no abiem minētajiem pārvadājumu veidiem. Piemēram, tie ir gan videi (un līdz ar to cilvēku veselībai), gan ceļu infrastruktūrai draudzīgāki. Tie uzlabo ceļu satiksmes drošību un zināmā mērā risina šoferu trūkumu. Pie rūkošā kravu apjoma tie var dot darbu un ienākumus gan Latvijas dzelzceļa infrastruktūras uzturētājiem, gan šādu kravu pārvadātājiem. Savukārt šādu pakalpojumu izmantotāji var iegūt drošākus, laika ziņā paredzamākus pārvadājumus.

Vai šādi kombinētie pārvadājumi ir iespējami arī Latvijā? Kā liecina nule kā notikušais kontreileru pārvadājumu testa brauciens, tas ir iespējams. Kaut arī tas bija tikai viens vagons un kaut arī šāda brauciena īstenošana no abstraktas idejas līdz taustāmai realizācijai prasīja daudzus gadus, galvenokārt piemērota ritošā sastāva neesamības dēļ, tomēr pirmā puspiekabe uz platformas pa dzelzceļa infrastruktūru no Maskavas sasniedza Liepājas ostu un tika tālāk ar prāmi nogādāta uz Trāvemindi Vācijā. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Arī šajā gadījumā nekāda lielā brīnumtehnika nebija nepieciešama – vien Krievijas kolēģu (Pirmais Federālais kontreileru operators jeb Первый федеральный контрейлерный оператор) izdomāta un platsliežu (1520 mm) dzelzceļa sistēmā sertificēta platforma ar metāla grozu, ar ko visparastākais ostas pacēlājs iekrauj visparastāko puspiekabi šajā jaunajā dzelzceļa platformā.

Kā viens no kombinēto pārvadājumu popularizētājiem ir Latvijas Loģistikas Asociācija, kas kopā ar 14 Eiropas partneriem no Vācijas, Beļģijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas un Lietuvas piedalās intermodālo pārvadājumu attīstībai Baltijas jūras valstīs veltītā projektā "Combine", kuru finansē ES "Interreg" Baltijas jūras reģiona programma. Šī projekta ietvaros veiktajā testa braucienā iegūtie secinājumi tiks prezentēti Eiropas Komisijai un nacionālajām ministrijām. Latvijas gadījumā tie ļaus saprast, kas jāmaina mūsu valsts normatīvajos aktos un iesaistīto pušu (dzelzceļa, ostu termināļu, prāmju utt.) tarifos, lai šādi pārvadājumi kļūtu par kravu nosūtītājiem un saņēmējiem pievilcīgu ikdienu.

Kā rāda līdz šim Latvijas Loģistikas asociācijas veiktās uzņēmēju aptaujas, lai loģistikas kompānijām, mazumtirdzniecības ķēdēm u. c. potenciālajiem klientiem kombinētie pārvadājumi Baltijas ietvaros būtu interesanti, tiem nepieciešami vairāki priekšnosacījumi. Piemēram, piemērota infrastruktūra, kas pie konkrētās tehnoloģijas neprasa nekādus milzīgos papildu ieguldījumus – vien minētā platforma (ko var izmantot arī konteineru pārvadāšanai) ar metāla grozu puspiekabes pacelšanai. Būtiskākais faktors ir piemērota cena, proti, tāda, kas ir konkurētspējīga ar autopārvadājumiem. Tāpat svarīgs ir laiks – lai tas nebūtu daudz ko ilgāks kā pārvadājumiem, tikai ar autotransportu. Un vēl kravu nosūtītāji un saņēmēji sagaida elastību un garantijas, proti, lai pārvadājums būtu kā regulāra pasažieru satiksme neatkarīgi no konkrētās vajadzības konkrētajā dienā.

Atliek vien cerēt, ka arī nozares ministrija un tās pārraudzībā esošās institūcijas un kompānijas būs tikpat ieinteresētas un proaktīvas kombinēto pārvadājumu veicināšanā Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!