
Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms Covid-19 radītās krīzes. Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. Savukārt pieprasījums pēc kredīta mājokļa iegādei vai labiekārtošanai līdz 20 tūkstošiem eiro šogad, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu jeb 35%. Aptuveni puse no šiem aizdevumiem tiek ņemti mājokļa iegādei – visbiežāk reģionos, kur nekustamā īpašuma cenas ir daudz zemākas nekā galvaspilsētā, bet otra puse – remontam.
Viena no būtiskām tendencēm, kas Latvijā sasaucas ar norisēm daudzviet pasaulē, ir cilvēku migrācija no lielpilsētu centriem uz nomaļākiem, klusākiem piepilsētu rajoniem, kā arī uz laukiem. "Swedbank" dati rāda, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas būvēt vai iegādāties privātmājas Rīgas apkārtnē, vai arī pārcelties uz dzīvi reģionos. Jau pērn vidēji seši aizdevumi katru darba dienu tika izsniegti mājokļa iegādei vai remontam Latvijas novados. Ar vīrusa ierobežošanu saistītā ārkārtas situācija šo tendenci ir vēl pastiprinājusi, jo cilvēki ir pārliecinājušies, ka daudzās profesijās darba pienākumus var veikt attālināti, un par šādu, sava veida "personīgo biroju" var kļūt arī mājoklis ērtā un patīkamā vidē.