Normunds Dūcis: Kreditēšanas dati apliecina – ticība rītdienai atgriežas  (2)

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms Covid-19 radītās krīzes. Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. Savukārt pieprasījums pēc kredīta mājokļa iegādei vai labiekārtošanai līdz 20 tūkstošiem eiro šogad, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu jeb 35%. Aptuveni puse no šiem aizdevumiem tiek ņemti mājokļa iegādei – visbiežāk reģionos, kur nekustamā īpašuma cenas ir daudz zemākas nekā galvaspilsētā, bet otra puse – remontam.

Viena no būtiskām tendencēm, kas Latvijā sasaucas ar norisēm daudzviet pasaulē, ir cilvēku migrācija no lielpilsētu centriem uz nomaļākiem, klusākiem piepilsētu rajoniem, kā arī uz laukiem. "Swedbank" dati rāda, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas būvēt vai iegādāties privātmājas Rīgas apkārtnē, vai arī pārcelties uz dzīvi reģionos. Jau pērn vidēji seši aizdevumi katru darba dienu tika izsniegti mājokļa iegādei vai remontam Latvijas novados. Ar vīrusa ierobežošanu saistītā ārkārtas situācija šo tendenci ir vēl pastiprinājusi, jo cilvēki ir pārliecinājušies, ka daudzās profesijās darba pienākumus var veikt attālināti, un par šādu, sava veida "personīgo biroju" var kļūt arī mājoklis ērtā un patīkamā vidē.

Jāatzīmē, ka aptuveni puse no visiem novados izsniegtajiem aizdevumiem ir mājokļa kredīti bez ķīlas, kas balstās klienta maksātspējas vērtējumā un īpašuma vispusīgā novērtējumā. Šādi ir iespējams saņemt aizdevumu līdz 20 000 eiro, kas ir pilnīgi pietiekami īpašuma iegādei lielā daļā reģionu. Savukārt Rīgā un Pierīgā vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei vai būvniecībai ir aptuveni 120 000 eiro.

Protams, situācija pasaulē un tostarp Latvijā arvien ir neskaidra un nestabila, un vairumā valstu atkal nākas ieviest dažādus ierobežojumus, kas atstāj zināmu ietekmi arī uz Latviju. Citiem vārdiem – ja pasaule slimo ar gripu, tad Latvijai noteikti būs vismaz iesnas. Risks, ka vīrusa uzliesmojumu dēļ nākas atkal būtiski ierobežot ekonomikas darbu joprojām ir ļoti reāls, un tas, protams, nozīmēs krietni lēnāku atgūšanos. Tāpēc jebkuram, kurš plāno uzņemties mazākas vai lielākas saistības, mēs šobrīd iesakām septiņreiz nomērīt, pirms vienreiz nogriezt.

Kas būtu jāņem vērā pirms izšķiršanās par labu kredītsaistībām mājokļa iegādei? Pirmkārt, mēs aicinām pārliecināties par to, cik lielu ietekmi uz jūsu budžetu radīs aizdevuma atmaksa. Krīzes laiks spilgti parādīja – negaidītas īstermiņa grūtības var pārvarēt, ja ir izveidots "drošības spilvens" dažu mēnešalgu apmērā. Kā papildu drošības garants var būt kredītņēmēja bezdarba un darbnespējas apdrošināšana, kas nodrošinās ikmēneša kredīta maksājumu segšanu pat, ja tiek zaudēts darbs un ienākumi uz kādu laiku ir izsīkuši. Ja pārstāvat kādu no Covid-19 visvairāk ietekmētajām nozarēm, būtu ļoti nopietni jāizvērtē iespējas atlikt nekustamā īpašuma iegādi līdz ir izdevies atgriezties pie stabiliem, prognozējamiem ienākumiem. Jāsaka gan, ka vērtējot klientu pieteikumus, redzam, ka starp tiem praktiski nav šajā nozarēs strādājošo, kas apliecina, ka cilvēki kopumā atbildīgi novērtē savu pašreizējo situāciju.

Otrkārt, pirms pieteikšanās aizņēmumam, ir jāizveido uzkrājums, kas hipotekārā kredīta gadījumā nosegs jūsu ieguldījuma daļu. Ja skatāmies uz noslēgtajiem līgumiem, redzam gan, ka īpašuma iegāde ir ilgākā laikā nobriedis un izsvērts lēmums, un līdzfinansējums klientiem parasti jau ir iekrāts.

Treškārt, ir jāprecizē vai īpašuma pārdošanas cena atbilst tā tirgus vērtībai, īpaši, ja tiek iegādāts īpašuma ārpus Rīgas. Iepriekš būtu objektīvi jānovērtē arī īpašuma tehniskais stāvoklis, lai saprastu, vai tas neprasa papildu ieguldījumus. Ja tādi ir vajadzīgi, būtu jāsaprot, kā šos ieguldījumus finansēs – no saviem personīgajiem izveidotajiem iekrājumiem, vai būs iespējams no bankas saņemt papildus nepieciešamos līdzekļus. Bankas ir gatavas izsniegt papildus līdzekļus arī rekonstrukcijai un remontam, ja vien īpašuma vērtība pēc remontdarbu veikšanas būs pietiekama, lai šo aizdevumu izsniegtu. Īpašuma zemā vērtība pret nepieciešamo līdzekļu apjomu, kurus jāiegulda ēkas atjaunošanā, ir viena no izplatītākajām barjerām, kura traucē piepildīt sapni par savu lauku māju. Un, ceturtkārt, – būtu vēlams pārliecināties, vai varat pretendēt uz kādu no mājokļa iegādes atbalsta programmām, piemēram, garantiju programmu ģimenēm ar bērniem vai plānoto subsīdiju "Balsts".

Tas, ka krīze, kas aizsākās šā gada pavasarī, nebūt nav beigusies un ka tā var atgriezties, ja vīruss uzliesmos ar jaunu sparu, mums tiek atgādināts ik uz soļa. Tomēr minētos priekšdarbus, kas veicami pirms aizdevuma saņemšanas un īpašuma iegādes, ir vērts paveikt jebkurā gadījumā. Ja ekonomikas attīstība nostabilizēsies, būsiet gatavi rīkoties brīdī, kad piedāvājumā nonāks tieši jūsu prasībām atbilstošais mājoklis. Savukārt ekonomikas lejupslīdes gadījumā uzkrājums var pagaidīt labākus laikus vai noderēt kādam citam mērķim.