Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas. Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Jautājums ir arī, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.
Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš – laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un "mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu, līdz nākamā gada 1. jūlijam, jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.
170 eiro maksājums arī no pusslodzes?
Arī par plānoto minimālo sociālo iemaksu 170 eiro apmērā joprojām ir virkne neskaidrību, proti, ja strādājošais saņems vismaz minimālo algu 500 eiro apmērā, tad viņš teorētiski vēl spēj segt šādu maksājumu, tomēr, ko darīt tiem, kas strādā nepilnu slodzi un saņem, piemēram, 200 eiro? Vai arī tiem būs jāveic 170 eiro maksājums? Šaubos, vai ar obligāto minimālo sociālo iemaksu radīsim līdzekļus mediķu un skolotāju algu celšanai. Iespējams, līdz ar šo iemaksu mazās algas par nepilnu darba slodzi pazudīs no VID redzesloka.
Strādājošajiem pensionāriem – mikrouzņēmuma nodoklis
Latvijā ir liels skaits strādājošo pensionāru, kuri meklē dažādās piepelnīšanās iespējas un nereti strādā nepilnas slodzes darbu, piemēram, kā dežuranti skolās u.tml. Vai arī uz viņu ienākumiem tiks attiecināta minimālo sociālo iemaksa 170 eiro apmērā? Strādājošajiem pensionāriem, manuprāt, piemērotākais būtu mikrouzņēmuma nodoklis, saglabājot 15%. Iespējams, daudzi diskutēs, vai pensionāriem vispār būtu jāstrādā, taču, kamēr vidējā pensija valstī ir 382 eiro (saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem), iespējai piepelnīties ir jābūt.
Ērta un vienkārša uzskaites sistēma
Mikrouzņēmuma nodoklis būtu ērts risinājums gadījumos, ja tiek slēgts līgums ar juridisko personu par dažām darba stundām nedēļā. Turklāt, šim nodoklim ir ērta un vienkārša uzskaites sistēma un nodokļa aprēķināšanas metodika. Ir jāsaglabā un jāizmanto tas, kas vienā krīzē mūs jau ir glābis.
Likvidēt autoratlīdzības – nepārdomāts solis
Runājot par citām plānotajām izmaiņām, jāpiezīmē, ka lēmums atlikt priekšlikumu par atteikšanos no autoratlīdzībām ir pareizs. Likvidēt autoratlīdzības būtu ļoti nepārdomāts solis, jo uz tām balstās ne tikai visa kultūras un izklaides nozare, bet arī daļa mācībspēku dažādās Latvijas augstskolās. Šobrīd visas autoratlīdzības tiek apliktas ar sociālajām iemaksām 5% apmērā, kas ir pietiekami priekš būtiskākā sociālā pakalpojuma – pensijas. Jāpiezīmē ka autoratlīdzības tiek apliktas arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Autoratlīdzību likvidēšana radītu ne tikai haosu un paniku, bet arī sekmētu ēnu ekonomikas uzplaukumu, ja netiktu piedāvāts cits nodokļu režīms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
