Ir risks, ka Latvija turpinās atpalikt arī turpmāk, bet to ir iespējams novērst. Cerības, pirmkārt, sniedz notiekošās pārmaiņas reģionos. Var un vajag mācīties no kaimiņvalstu labajiem piemēriem nacionālās un vietējo valdību sadarbībā investīciju piesaistē, infrastruktūras attīstībā. Taču arī mūsu valstī ir labi piemēri un pamācoši kontrasti. Arvien atšķirīgāka kļūst to pilsētu un novadu nākotne, kuru vietējā pārvalde spēj vai nespēj veidot vietējo uzņēmējdarbības vidi. Labklājība rodas konkrētās vietās – rūpnīcās, lauku saimniecībās, pilsētās un novados, nevis statistikas jēdzienā, ko sauc par Latvijas ekonomiku. Tas nenozīmē, ka nekas nav jāmaina ekonomiskajā politikā valstī kopumā. Ir jāmaina, un tas jau tiek darīts, piemēram, šobrīd politiskajā dienaskārtībā tiek virzīta nodokļu reforma, kas kopumā ir solis pareizajā virzienā. Taču nevajag sagaidīt, ka tā nozīmīgi ietekmēs izaugsmes tempu tuvākajā nākotnē. Daudz lielāka ietekme var būt gudriem lēmumiem par krīzes pārvarēšanai paredzētajām investīcijām – ES Atveseļošanās un noturības plānu un Latvijas valsts finansējumu, kā arī nākamā ES finanšu perioda naudu.
Ekonomiskās situācijas un prognožu pārskats
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
