Jaunieši nereti tiek iztaujāti par to, kā viņi redz savu nākotni. Tomēr, uz to atbildēt nav vienkārši. Bieži vien problēmas sagādā gan mērķu noteikšana, gan uzdevumu definēšana, lai spētu tos sasniegt. Talkā var nākt mentors, kas arī Latvijā pēdējo gadu laikā kļūst arvien populārāka izvēle gan, piemēram, universitāšu, gan jauno uzņēmēju vidū. Tāpat bieži iegūt zināšanas un pieredzi ar mentora palīdzību izvēlas uzņēmīgi jaunieši. Nereti viņi ir "iedegušies" par savu ideju, bet iespējams baidās no kritikas vai atraidījuma. Cilvēks, kas jau ir kādas noteiktas profesijas speciālists, var palīdzēt tikt pāri šādām emocijām un iedvesmot neapstāties pie iecerētā. Tieši tā iemesla dēļ: starp mentoru un pašizaugsmes treneri (life coach) nav liekama vienādības zīme, jo pirmais pārsvarā ir jau noteiktas profesijas speciālists, kas ir gatavs dalīties ar savām zināšanām un spēs dot konkrētus padomus.
Ņemot vērā to, ka tikai ar ieskicētu nākotnes vīziju nebūs gana, lai veiksmīgi kāptu pa karjeras kāpnēm, tiek piedāvātas daudz un dažādas mentoringa programmas, kuru ietvaros iespējams gūt vajadzīgo atbalstu, lai neapmulstu iespēju un darāmo darbu gūzmā. Nereti šādas programmas sniedz iespēju jauniešiem satikties ar veiksmīgiem uzņēmējiem, savas nozares speciālistiem, kas sniedz ieskatu par to, kā notiek biznesa attīstība, un ieskicē to, kā doties pretī uzstādītajiem mērķiem, un kas ir tās lietas, no kā vēlams izvairīties. Arī šobrīd, līdz pat novembrim, apvienojot vairāk nekā padsmit jauniešus no visas Latvijas, tiek īstenots projekts "Mācies. Dari. Pelni", kur viens no uzdevumiem jauniešiem – sameklēt savu mentoru.
Kā atrast "savējo"
Ir skaidrs, ka vairumā gadījumu iespēju iepazīties ar mentoru izmanto tie, kas jau uzstādījuši sev nākotnes mērķus, jo šādas tikšanās ar izvēlētiem mentoriem tiek izmantotas labprātīgi, ziedojot savu brīvo laiku.
Izvēlēties "savu" mentoru ir līdzīgi kā izvēlēties ārstu vai frizieri. Katram ir sava gaume, vēlmes un vīzijas par to, ko vēlamies gūt un sniegt citiem. Tāpēc, pirms tiek veikta mentora izvēle, kas sniegs palīdzību savā attīstībā, nepieciešams skaidri definēt mērķus un saprast, ko tieši vēlamies gūt no sava sarunu biedra.
Protams, svarīgi atrast atbilstošas vai sev interesējošās nozares pārstāvi, taču nedrīkst aizmirst par elementārām lietām, kas veicinātu sadarbības attīstību – cieņa, kas nozīmē sekot līdzi, kādu informāciju sniedz mentors un jāatceras, ka mēs nedrīkstam kļūt par slogu otram. Tikai ar atvērtu un pozitīvu attieksmi būs iespēja smelties zināšanas no pieredzējušiem cilvēkiem.
Tāpat, lai gūtu plašāku ieskatu par nozares darbu, nepieciešams lūkoties uz personām, kas līdz šim uzkrājušas zināšanu bāzi. Tas nozīmē, ka plašāku izpratni par konkrētu virzienu vai profesiju spēs sniegt uzņēmējs, speciālists, kam darba pieredze ir vismaz piecus gadus lielāka nekā jaunietim, kas nāk pēc padoma.
"Nemest plinti krūmos", ja sākumā neizdodas
Gadījumos, ja pēc pirmās tikšanās reizes savstarpējā komunikācija nav bijusi tāda, kā iecerēts, nav nepieciešams turpināt sadarbību. Būtiski atcerēties, ka kādas jomas eksperts nebūt nenozīmē, ka šī persona savstarpējās sadarbības un komunikācijas ziņā būs labākais piemērs.
Šādos gadījumus, labāk ir painteresēties par citām mentora iespējām, nevis apmeklēt tikšanās tikai tāpēc, ka tā vajag, un ir sarunāts. Arī tad, ja ar pirmo reizi neizdodas atrast savai personībai piemērotāko mentoru, nevajag "mest plinti krūmos", jo mēs katrs esam dažādi - un mūsu skatījums uz lietām atšķiras.
Cilvēki, kas ir izvēlējušies un piekrituši kļūt par mentoru, lielākoties to dara tāpēc, ka vēlas dalīties ar savām zināšanās un pieredzi, lai palīdzētu topošajiem nozares speciālistiem un līderiem sasniegt savus izvirzītos mērķus. Veiksmīgas sarunas atslēga ir atklātība un tiešums, jo tikai tā ir iespējams iegūt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem.
Personai, kas izvēlējusies mentora palīdzību, jāņem vērā fakts, ka parasti sarunas laikā vairāk runā mentors, aptuveni 80% no sarunas iepazīstinot ar savu pieredzi un secinājumiem, savukārt tas, kas izvēlējies šo palīdzību tikai tik daudz, lai definētu sev interesējošos jautājumus.
Solis pretī panākumiem ir pārkāpšana savām bailēm. Tā mēs varam iemācīties būt neatlaidīgi un drosmīgi. Mēs visi varam apgūt nepieciešamās iemaņas, taču tas viss nāk ar laiku. Tāpēc aicinu nepadoties arī tad, kad tiek saņemti atteikumi. Tieši pretēji, tos izmantot kā motivācijas avotu rīkoties un attīstīt sevī līdera prasmes, lai gūtu gandarījumu par ieguldīto darbu un novērtēt gala rezultātu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
