Delfi foto misc. - 76470
Foto: Publicitātes foto
Kad pasauli pārņēma tā sauktie "startapi" jeb jaunuzņēmumi, kas bija pietiekami mobili, lai nobāzētos jebkurā pasaules valstī, nevis konservatīvi kā rūpnīcas vai fabrikas konkrētajās vietās, arī pie mums tapa īpašs regulējums šiem ģeniālajiem, pamatā interneta komunikāciju tehnoloģijās balstītajiem biznesiem. Diemžēl milzīgās birokrātijas un nezināšanas dēļ rezultāts bija tālu no ideāla, ko tagad steigā izdevies labot, cerot uz jauno censoņu vēlmi attīstīties un darboties Latvijā.

Nav noslēpums, ka diskusijas par jaunuzņēmumu regulējumu Latvijā bija garas un sarežģītas, taču daudzi, kuri sākotnēji plānoja kvalificēties šim likumam, palika aiz strīpas. Problēmas daļēji radīja valsts negatīvā pieredze ar jebkādu jaunu regulējumu un režīmu radīšana, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Valsts nespēja operatīvi reaģēt uz to, ka Latvijā ir atsevišķi veikli darboņi, kuri jebkurus atvieglojumus māk izmantot savā labā, apejot godprātīgu nodokļu nomaksu, tādējādi arī radot problēmas tiem, kuri šo regulējumu vēlējās izmantot īsto mērķu vadīti. Iespējams, tieši tādēļ ierēdņi no bailēm jaunuzņēmumu likumu tik tālu sarežģīja un birokratizēja, ka kvalificēties noteikumiem varēja vien retais.

Lai arī kādu brīdi eksperti par to runāja kā neveiksmi, nekādas lielās diskusijas tā arī nav bijušas. Taču tagad parlaments sadūšojies jaunuzņēmumu regulējumā veikti grozījumi, lai piedāvātu daudz patīkamākus noteikumus tiem uzņēmējiem, kurus vēlamies redzēt šeit – strauji augošus, ar izglītotiem darbiniekiem un milzu potenciālu nākotnē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!