Globālā Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi Latvijas un visas pasaules ekonomiku. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Klasiska valdības rīcība šādos gadījumos būtu veikt papildu valsts pasūtījumus dažādu infrastruktūras u.c. objektu būvniecībai, jo papildu finansējums stimulē ražošanu un samazina bezdarbu, palielina ienākumus un pieprasījumu, kas kopumā rada pozitīvu ietekmi uz ekonomiku.
Tas rosināja valdību šā gada 28. aprīlī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt papildu 75 miljonu eiro 50 ceļu būves objektu remontam, kas dos ievērojamu ieguldījumu valsts ceļu tīkla sakārtošanā un atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību un tās konkurētspēju.
Neraugoties uz pozitīvām tendencēm, Latvijas autoceļu remontu deficīts šogad arvien saglabājas ļoti augsts – četri miljardi eiro. Tā būtiskai samazināšanai būs nepieciešams vēl ilgs laika periods tomēr nevar neatzīmēt, ka 2020. gadā finansējums valsts autoceļiem (salīdzinot ar gadu iepriekš) ir pieaudzis par 1,2 miljoniem eiro un ir 250,5 miljonu eiro.
No valsts budžeta 2020. gadā piešķirti 213,2 miljoni eiro darbu veikšanai 95 objektos, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro par kuriem darbus veic 6 objektos. Prioritāte ir ceļi ar lielāko satiksmes intensitāti – valsts galvenie un reģionālie autoceļi, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" publicētie dati. Vienlaikus joprojām finansējums ir nepietiekams vietējās nozīmes ceļu, kas veido 55% no visiem Latvijas ceļiem, uzturēšanai un remontam. Lai gan autotransporta intensitāte pa tiem ir zema (pārvietojas 17% no visas satiksmes), būtu jāpārskata atsevišķu ceļu svarīgums apdzīvoto vietu perspektīvai attīstībai un jāpalielina to finansējums gan no valsts, gan pašvaldības budžeta.
Jāatzīmē, ka dažādu nozaru uzņēmumiem ceļi, pa kuriem kursē to autotransports, ir neatņemama to infrastruktūras sastāvdaļa. Kvalitatīvi ceļi samazina kravu pārvadājuma ātrumu, transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas, palielina satiksmes intensitāti, nodrošina kravu saņemšanu laikā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, kā arī palielina uzņēmumu konkurētspēju.
Ceļu būvniecībā šogad ir vērojamas arī citas pozitīvas tendences. Ceļu darbu izmaksas ir samazinājušās, salīdzinot ar 2019. gadu – par 27%. Salīdzinot ar vairākiem iepriekšējiem gadiem 2020. gadā, būvdarbu iepirkumos ir pieaugusi konkurence un vienā iepirkumā piedalās vidēji 5,5 pretendenti, pretstatā 3,6 pretendentiem pērn, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" publicētie dati.
Izmaksu samazinājumam iemesls ir Covid-19 pandēmijas radītais degvielas cenas kritums pavasarī un vasaras sākumā par 29,95%, kas ir būtiska pārvadājumu izmaksu sastāvdaļa. Samazinājušās arī būvmateriālu cenas. Salīdzinot ar gada sākumu, uz 1. jūniju cenu samazinājums ir bijis 1,4 %. Arī algu pieaugums nozarē nav tik straujš, kā tas bija pērn. Šāds izdevumu ietaupījums dod iespēju apgūt papildu ceļu būves apjomus.
Vajadzība pēc finansējuma autoceļu būvniecībai arvien palielinās. Tam apliecinājums ir arī VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes locekļa Mārtiņa Lazdovska jūnijā prezentētais Latvijas valsts ceļu attīstības plāns 2020.-2040. gadam. Plānā paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
