Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība. Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tuvojoties Pasaules Tūrisma dienai 27. septembrī, tūrisma nozare cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un ka Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.
Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.
Somijas piemērs
Mums jānošķir individuālie ceļotāji un tūrisma operatoru organizētais grupu tūrisms, kas ir vadāms un kontrolējams, nepakļaujot riskiem nedz ceļotājus, nedz vietējos iedzīvotājus. Arī tūrisma operatoriem sabiedrības veselība ir būtiska un savus piedāvājumus tie veido sadarbībā ar partneriem un piegādātājiem citās valstīs, pārbaudot to drošības protokolus un izvēloties tos, kuri spēj garantēt augstu epidemioloģisko drošību.
Lielisks piemērs ir Somija. Tūristiem, lai tajā ieceļotu, ir jāveic divi Covid-19 testi – pirms izceļošanas no savas valsts un pēc ieceļošanas Somijā. Atļautais uzturēšanās laiks trīs dienas gan nav liels, taču šī brīža mobilitātes trūkuma apstākļos, arī Latvijai tās būtu milzīgs ieguvums.
45 000 nodarbināto un 6% no eksporta
Latvija šobrīd atšķiras no lielas daļas Skandināvijas vai Eiropas valstu ar nevēlēšanos risināt šo jautājumu. Mēs esam vieni no retajiem, kas pretstata tūrisma nozares izdzīvošanu un sabiedrības veselību. Apgalvojums, ka tūrisma nozares dēļ bērni nevarēs iet uz skolu, ir augstākā mērā nekorekts, jo arī šajā nozarē strādā dzīvi cilvēki ar ģimenēm un bērniem. Tā ir nozare, kurā 2019. gada augustā bija 45 000 nodarbināto, nozare, kas pērn veidoja 6% no kopējā eksperta apjoma, nozare, kurai šobrīd ir "aizgriezts ventilis". Ja Latvijā netiks mainīts epidemioloģiskais slieksnis, tad jāmeklē risinājumi kompensācijām. Ja nav līdzekļu, tad jādod iespēja organizētam un kontrolētam tūrismam. Šobrīd galdā ir trīs iespējas un ir pēdējais laiks izvēlēties kādu no tām.
Zaļā krāsa uz pandēmijas kartes neko nedos
Tiem, kas norāda uz Latvijas pozitīvo tēlu Covid-19 kontekstā, uzsverot, ka pēc pandēmijas tas sekmēs tūrisma pieplūdumu, jo "visi taču gribēs braukt uz drošo Latviju", vēlos atgādināt, ka bez mehānisma darba vietu saglabāšanai nozarē Latvijas zaļā krāsa uz pandēmijas kartes neko nedos. Kamēr mēs atjaunosim tūrisma nozares intelektuālos resursus, kas šobrīd plūst uz citām nozarēm, kaimiņvalstis būs daudzus soļus priekšā. Katru dienu mēs zaudējam savu konkurētspēju Baltijā. Lietuvas uzņēmumi arī pirms krīzes aktīvi orientējās uz Latvijas tirgu, tāpēc šobrīd valdības lēmumu un pandēmijas novājinātie vietējie tūrisma uzņēmēji var zaudēt savas tirgus pozīcijas.
Apzināties nozares nozīmi
Kāpēc kaimiņvalstīs, kuras arī ir skārusi pandēmija, būs soli priekšā? Iespējams, tāpēc, ka mēs – Latvijas tūrisma nozare – esam bijuši pārāk klusi un pieklājīgi pieņēmuši visu valstī notiekošo, katrā diskusijā cerot uz valdības lēmumiem, kas būs par labu nozares saglabāšanai. Krīze šobrīd jāsaredz arī kā iespēja apzināties tūrisma pienesumu, nozīmi un būtiskumu. Beidzot skaļi tiek runāts par nozares pienesumu un eksporta apmēriem. Izskatās, ka daudziem nozares ietekme uz ekonomiku un radītās sekas ir izrādījies liels pārsteigums.
"Būs grūti" nav arguments
Kopš marta vidus pagājis jau pusgads – seši mēneši, kas aizvadīti nozari pārstāvošo organizāciju cīņā par uzņēmumu izdzīvošanu ar minimāliem panākumiem. Turklāt šī pusgada laikā nav rasti jauni risinājumi arī veselības aprūpes jomā, joprojām paļaujoties uz tām pašām metodēm cīņā ar saslimšanu, kādas tika pielietotas martā. Vai tiešām pa šo laiku mūsu veselības sistēma nav kļuvusi spēcīgāka? Kā īsti notiek gatavošanās otrajam pandēmijas vilnim, kas nereti tiek piesaukts? Vai šobrīd veselības aprūpes sistēma ir sasniegusi kritisko masu? "Nedrīkstam pieļaut lielāku saslimušo skaitu, jo būs grūti tiem izsekot" nav arguments. Tam nav ekonomiska pamatojuma. Atbildot uz to, gribētos teikt, vai 45 000 nodarbināto, kas strādāja tūrisma nozarē, un nereti arī viņu ģimenes drīkst atstāt bez ienākumiem, pieļaujot viņu nonākšanu parādu (banku, komunālo u.tml.) jūgā!
Saglabāsim skaidru galvu
Jautājumam par to, vai būs grūti, nav vietas dienaskārtībā. Tajā ir vieta tikai risinājumu meklēšanai, tāpēc, tuvojoties Pasaules Tūrisma dienai, vēlos atgādināt nozares kolēģiem – arī aicinājumi uz logu dauzīšanu nav risinājums! Saglabāsim skaidru galvu, veselo saprātu, pacietību un enerģiju, ko tērējam kritizēšanā, liksim konstruktīvā gultnē! Tikai visiem kopā strādājot, sasniegsim savu mērķi. Tāpēc aicinu ikvienu, kam ir izcilas idejas, radoši priekšlikumi vai inovatīvi risinājumu, ar tiem dalīties, atbalstot tos, kas visaktīvāk iestājas par nozares saglabāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
