Delfi foto misc. - 43520
Foto: Reuters/Scanpix
Patlaban jau vairāk nekā ceturto daļu no pasaulē saražotās elektroenerģijas iegūst no atjaunīgiem energoresursiem (AER). Par izplatītāko atjaunīgās enerģijas veidu ir kļuvusi saules enerģija. Ik gadu pasaulē tiek uzstādīti saules fotoelementu paneļi ar kopējo jaudu virs 100 GW. Tie ir nelieli, bet stabili soļi arī Eiropas centienos kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu laikposmā līdz 2050. gadam.

Vēl samērā nesen saules enerģijas tehnoloģiju lietderība tika vērtēta skeptiski. Augstās izmaksas, ierobežotais pielietojums, nepietiekamā uzstādāmo saules fotoelementu paneļu platība, ilgais atmaksāšanās laiks – šie un vēl citi faktori kavēja saules fotoelementu paneļu izplatību. Pēdējo gadu laikā ir rasti jauni energoefektīvi risinājumi. Tehnoloģiju izmaksas ir samazinājušās, tās ir kļuvušas pieejamākas, ļaujot paaugstināt saules fotoelementu paneļu rentabilitāti. Izvērtējot visus tiešos ieguvumus, gan individuālas mājsaimniecības, gan uzņēmumi sāk arvien plašāk izmantot saules enerģijas sniegtās priekšrocības.

Ikgadējais AER tehnoloģiju jaudas pieaugums

Ceturtā daļa no saražotās elektroenerģijas ir "zaļa"

Saskaņā ar organizācijas REN21 pārskata ziņojuma "Renewables 2020 Global Status Report" datiem 2019. gadā 27,3% no pasaulē saražotās elektroenerģijas tika iegūti no atjaunīgajiem energoresursiem.

Līdz 2016. gadam pasaulē straujākais AER tehnoloģiju uzstādītās jaudas pieaugums bija attiecināms uz vēja stacijām, turpretī kopš 2016. gada ir ievērojami palielinājusies ik gadu uzstādītā saules fotoelementu paneļu jauda, krietni apsteidzot citas AER tehnoloģijas. 2017. gadā pasaulē papildus tika uzstādītas 102 GW saules fotoelementu paneļu jaudas, 2018. gadā – 103 GW, 2019. gadā – 115 GW. Pagājušajā gadā pasaulē uzstādītā saules fotoelementu paneļu jauda veidoja 57% no kopumā uzstādīto atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju jaudas.

Saules fotoelementu paneļu kopējā uzstādītā jauda pasaulē un ik gadu papildu uzstādītā jauda

2019. gadā tika uzstādītas vēja stacijas ar jaudu 60 GW (30% no 2019. gadā uzstādītās AER jaudas), hidroelektrostacijas – 16 GW (8%), biomasas un citu atjaunīgo resursu tehnoloģijas – 9 GW (5%). Saskaņā ar REN21 datiem 2019. gads bija piektais gads pēc kārtas, kad papildus uzstādīto AER tehnoloģiju jauda ievērojami pārsniedza no jauna uzstādīto fosilo kurināmo un kodolenerģijas staciju jaudu, sasniedzot 75% no gadā papildus uzstādītās ģenerējošās jaudas. 2019. gadā saules fotoelementu paneļu kopējā pasaulē uzstādītā jauda sasniedza 627 GW, tomēr tie saražo salīdzinoši niecīgu daļu no globāli nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. 2019. gadā saules fotoelementu paneļi saražoja vien 2,8% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas, vēja enerģija veidoja 5,9%, bet hidroenerģija – 15,9%. Saules fotoelementu paneļu uzstādīšanā joprojām vadošā valsts ir Ķīna, kas 2019. gadā uzstādīja papildus jaudu 30 GW apmērā. Tā ir aptuveni ceturtā daļa no 2019. gadā uzstādītās kopējās saules fotoelementu paneļu jaudas pasaulē. Pagaidām vadošās valstis šīs tehnoloģijas izmantošanā, neskaitot Ķīnu, ir ASV, Japāna, Vācija un Indija.

AER īpatsvars pasaules elektroenerģijas ģenerācijā, 2019

Popularitāte aug arī Latvijā

Arī Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielinājusies un turpina palielināties saules fotoelementu paneļu lietošana. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) publiskoto informāciju 2019. gadā Latvijā tika izsniegtas 311 atļaujas saules fotoelementu paneļu uzstādīšanai ar kopējo jaudu 13,61 MW. Pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams stabils pieaugums attiecībā uz EM izsniegtajām atļaujām saules fotoelementu paneļu uzstādīšanai. Lai gan no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas un siltumenerģijas īpatsvars ik gadu turpina palielināties gan Latvijā, gan pasaulē, tomēr ir nepieciešami papildu mehānismi, kas stimulētu globālo enerģētikas pāreju. Pastāv dažādi veidi, kā stimulēt saules un citu atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Ir valstis, kas piedāvā "burkānu" – atbalsta mehānismus subsīdiju vai nodokļu atlaižu veidā, un ir valstis, kas izmanto "pātagas" metodi, uzliekot papildu finanšu slogu fosilās enerģijas ražotājiem un lietotājiem.

Ekonomikas ministrijas izsniegtās atļaujas saules fotoelementu paneļu uzstādīšanai Latvijā

Strādā ne tikai saule

Saules fotoelementu paneļu industrija ir ne vien devusi ieguldījumu pārejā uz AER ģenerāciju, bet arī radījusi gandrīz 4,5 miljonus jaunu darbavietu. Pēc REN21 datiem, AER industrijā ir nodrošināti aptuveni 11 miljoni darbavietu. Gandrīz puse no tām – uzņēmumos, kuru izvēlētās tehnoloģijas ir saistītas ar saules enerģijas izmantošanu. Sagaidāms, ka tuvāko piecu gadu laikā industrija papildus nodrošinās vēl četrus miljonus darbavietu.

Kad būs īstais brīdis investēt saules fotoelementu paneļos?

Saskaņā ar nozares asociācijas "Solar Energy Industries Association" datiem saules fotoelementu paneļu cena pēdējo 10 gadu laikā ir kritusies par 70%, tomēr pēdējos četros gados cenu svārstības ir bijušas niecīgas. Saules fotoelementu tehnoloģijai kļūstot arvien populārākai, augošā konkurence ir likusi ražotājiem cīnīties par savu tirgus daļu, kā rezultātā tehnoloģijas cena ir stabilizējusies. Tajā pašā laikā paneļu efektivitātes pieaugums mērāms ap 10% robežās. Nākotnes izaicinājums ir tieši enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas. Prognozējams, ka tuvāko gadu laikā pieprasījums pēc akumulatoriem palielināsies. Covid-19 pandēmijas radītā globālā krīze, grūti prognozējamie laikapstākļi un to izraisītās sekas arvien biežāk mudina aizdomāties par to, cik ļoti esam atkarīgi no elektroenerģijas piegādes. Eksperti prognozē, ka 2025. gadā katrs ceturtais saules fotoelementu paneļu lietotājs savā mājoklī uzstādīs arī akumulatorus, lai tādējādi nodrošinātos pret negaidītiem strāvas padeves pārtraukumiem.

Prognozes par saules fotoelementu paneļu un akumulatoru uzstādīšanu (procentuālais sadalījums pēc uzstādīto saules fotoelementu sistēmu skaita)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!