Aiga Ārste-Avotiņa: Kā ātrāk nonākt vadošos amatos  (17)

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem par drošu ceļu uz karjeras virsotnēm ir aptuveni šāds – nepieciešams absolvēt prestižu biznesa vadības programmu, tad jāuzsāk darbs lielā, stabilā, labi zināmā uzņēmumā un lēnām, pacietīgi, bez lieliem satricinājumiem jāvirzās augšup pa karjeras kāpnēm. Nenoliedzami, laba izglītība ir pareizais atspēriena punkts karjeras izaugsmei. Tomēr tā nav katapulta uz vadītāja krēslu. Arī vieta lielā, stabilā korporācijā vēl negarantēs, ka pēc pāris pacietīga darba gadiem būs iespēja darboties augstākajā vadības līmenī.

Mūsu pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē rāda, ka straujākais ceļš uz tā dēvētajām "C Suite" pozīcijām ir, pieņemot izaicinājumus, kas no malas var šķist nepievilcīgi un pat riskanti. Piemēram, ja esi nodaļas vadītājs lielā uzņēmumā, pārej uz tās pašas nozares mazāku uzņēmumu kā vadītājs un palīdzi uzņēmumam "izķepuroties" no zaudējumiem, sakārto problemātisku uzņēmumu, vai sāc attīstīt biznesu jaunā tirgū. Tā būs iespēja parādīt, ko patiešām spēj, un tādējādi tapt pamanītam plašākā mērogā. Vadītāja potenciālu iespējams atraisīt, uzsākot savu uzņēmumu vai mainot darbības jomu. Vārdu sakot – pašam radot izdevību sava līdera potenciāla atraisīšanai un pārbaudot to.

Viena no patiesas līderības iezīmēm ir spēja iesaistīties tādās organizācijās un situācijās, kur viss nebūt nav spīdoši. Tā ir spēja ieraudzīt problēmas un atrast risinājumu. Nesakārtota darba organizācija, konflikti, slikts finansiālais uzņēmuma sniegums un tam pretī iespēja to ar savu rīcību mainīt. Nereti cilvēki no šādiem uzņēmumiem apzināti izvairās, baidoties sabojāt CV un tapt asociētiem ar problēmām, kas tajā brīdī valda konkrētajā organizācijā. Taču varu apgalvot, ka ar patiesu talantu un apņēmību šī ir labākā iespēja pārbaudīt savus līdera dotumus un to, cik daudz patiesībā zini un spēj paveikt.

Ceļš uz galvu reibinošām karjeras virsotnēm ir tikai viens – pa šauru, vientuļu, akmeņainu, asarām un sviedriem klātu taciņu. Savs puds ar sāli ir jāapēd un visbiežāk tā apmērs ir proporcionāls karjeras ambīcijām. Izaicinājumi dod praktisku rūdījumu, ko vēlāk novērtēs ikviens. Tikai autentiski līderi pieņem izaicinājumus pievienoties uzņēmumiem, kas tobrīd strādā ar zaudējumiem, vai ieņemt vadītāja krēslu, labi zinot, ka trīs iepriekšējie kandidāti tajā nav uzkavējušies ilgāk par pusgadu. Grūtībās nonākušu organizāciju specifika ir tāda, ka risināmā problēma nav viena, bet vesels kopums. Pat labas biznesa idejas gadījumā, to var bremzēt personālvadības problēmas, slikta finanšu pārvaldība, robi ražošanas procesā. Tāpēc līdera iespēja ir novērtēt problēmu patieso mērogu, noteikti iemeslus, kas bremzē biznesa attīstību, pieņemt pārmaiņu lēmumus un rīkoties tā, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas.

Ir teiciens, ka ar labu ceļavēju arī spļāviens lido. Bet tikai spēcīgs pretvējš ļauj izcelties un tapt pamanītiem īstiem līderiem. Vai par šāda veida līderi ir jāpiedzimst? Lai gan līderībai piemīt arī situatīvais aspekts un to iespējams attīstīt un izkopt, uzskatu, ka līdera potenciālam tomēr jāpiemīt. Savs redzējums, vēlme uzņemties atbildību, spēja ap sevi pulcināt cilvēkus, spēja īstenot idejas – šīs iezīmes kombinācijā ar labu izglītību un spēju atrast situācijas, kurās potenciālu izmantot pilnvērtīgi, ir labākais autentiska līdera komplekts.

Reiz kāds pieredzējis vadītājs sarunas laikā noteica: "Varu nedod, to ņem." Tātad ātrākais ceļš uz vadošiem amatiem ir apzināta došanās situācijās, kurās savu līdera potenciālu iespējams parādīt. Tas ir arī galvenais, kam pievēršam uzmanību augstākā līmeņa vadītāju atlasē un kam būs arvien lielāka nozīme pasaulē ar strauji augošu nenoteiktības komponenti.