Juris Grišins: Kas notiek ar naudas cenu Covid-19 laikā?  (1)

Banku finansējuma ziņā pēc neliela kopējā kredīta portfeļa samazinājuma martā, bankas ātri pārgrupējās un piedāvāja individuālas programmas esošo saistību pagarināšanai. Tāpat, pateicoties ātrai valsts reakcijai, ar banku palīdzību ekonomikā tika iepludinātas nozīmīga apjoma jaunas parādsaistības. Rezultātā, kopējais aizdevumu apmērs Covid-19 laikā pieauga. Taču šajā laikā nav novērots, ka bankas koriģētu savu aizdevumu cenošanas piedāvājumu. Latvijas Bankas apkopotā statistika rāda, ka Covid-19 laikā vidējā banku kredītu likme uzņēmumiem pieauga no 2,92% februārī līdz 3,42% maijā, lai gan jūnijā jau samazinājās atpakaļ uz 2,76%. Šādas svārstības statistiskajā likmē gan notiek regulāri arī iepriekšējos gados, tāpēc izdarīt jebkādu secinājumu no šiem datiem būtu pārsteidzīgi.

Jāatzīmē, ka šī gada pavasarī izpalika tradicionāli aktīvs kreditēšanas periods, un tā vietā varējām vērot piešķirtā finansējuma ziņā rekordaktīvu jūnija mēnesi. To var pamatot gan ar vietējās ekonomikas un uzņēmēju optimisma atgriešanos, gan ar valsts iniciatīvām veicināt naudas ieplūšanu ekonomikā. Tomēr novērojams, ka ilgtermiņa saistību uzņemšanos uzņēmumi atliek, nogaidot, kā izspēlēsies pandēmijas situācija gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Tāpēc ilgtermiņa saistību apmērs Latvijas ekonomikā turpināja samazināties, bet pieauga tieši īstermiņa aizdevumi.