biroja darbinieks
Foto: stock.xchng
Lai samazinātu apkārtējās pasaules sarežģītību un nesajuktu prātā informācijas pārpilnības priekšā, cilvēku smadzenes evolūcijas gaitā ir izstrādājušas "īsceļu mehānismu", kas ļauj bez pārlieku lielas analīzes un iedziļināšanās problēmas būtībā pieņemt lēmumus. Šis mehānisms paredz dažādas parādības salikt kastītēs un katru kastīti aplīmēt ar apzīmējumu. Tas ir arī stereotipu pamatā – iepazīstot pasauli, sastopoties ar jauniem priekšmetiem, mēs iegūstam pieredzi un uz tās pamata sakārtojam savu pasauli, veidojot kategorijas. Kopumā tas palīdz dzīvot un atvieglo domāšanas procesu, taču dažkārt noved līdz aplamiem spriedumiem un kļūdainiem pieņēmumiem.

Līdzīgi darbojas arī asociatīvā domāšana. Mēs nedomājam lineāri, bet gan pēc asociāciju principa. Tāpēc kādreiz ir grūti noturēt domu vai stāstījuma pavedienu, jo konkrēts vārds, parādība vai persona izraisa asociāciju, kas liek novirzīties uz citu stāstījuma līniju un beigās sākotnējā doma pazūd.

Arī zīmolu darbības pamatā ir cilvēkiem piemītošā asociatīvā domāšana. Zīmoli nav materiālas parādības, realitātē tie nepastāv, tas ir patērētāju prātos uzburts tēls, asociācija, kas saistās ar konkrēto produktu, pakalpojumu vai organizāciju. Šis tēls parasti ir diezgan noturīgs un tā veidošanos ietekmē gan personiskā pieredze, gan citu cilvēku teiktais, gan fakti, gan baumas, gan sabiedrībā valdošie stereotipi un vērtības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!