Jānis Āboliņš: Saeima atkal vilcinās pieņemt likumu par fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām
Foto: LETA
Pēc nepilniem trīs mēnešiem – 2021. gada 1. janvārī – jāstājas spēkā jau gadiem "muļļātajam" likumam par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un grozījumiem vēl trīs likumos, kas ātrāk, lētāk un vienkāršāk ļauju savas parādsaistības nokārtot tūkstošiem iedzīvotāju, kas nonākuši ātro kredītu jūgā. Turklāt grozījumi adekvāti regulētu arī tiesu izpildītāju tiesības un pienākumus, nosakot, ka viņu pakalpojumi nav pielīdzināmi uzturlīdzekļiem un uz tiem ir jābūt attiecināmam arī parādu dzēšanas plānam. Taču šobrīd temps, kādā likumprojekts ir skatīts un pretrunīgie politiķu priekšlikumi, vedina domāt, ka jau atkal likumdevējam ātro kredītu, maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju lobiju intereses ir svarīgākas nekā vienkāršais cilvēks.

Jau turpat pirms četriem gadiem Saeima sāka darbu pie likumprojekta "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām", kuram saskaņā ar Saeimas lēmumu, jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Likuma pamata būtība – apstiprināt atvieglotu un vienkāršu procedūru, kas bez maksātnespējas procesa administratora un turpat 1000 eiro lielām izmaksām, fiziskām personām ar zemiem ienākumiem ļautu nokārtot savas nenomaksājamās parādsaistības pret kreditoriem.

Runa ir par parādiem apmērā līdz 5000 eiro. Pamatā šis likums būtu attiecināms un personām ar zemiem ienākumiem, kas reizi paņēmušas ātro kredītu ikdienas vajadzību nodrošināšanai, piemēram, komunālo maksājumu nomaksai, skolas preču, pat elementāras pārtikas iegādei, nonākušas aizdevēju gūstā. Nav noslēpums, ka tā saucamie ātrie kredīti tika plaši reklamēti un izsniegti, ļoti pavirši pārbaudot personas iespējas vēlāk aizdevumu atdot. Tika izsniegti vilinoši reklamētie bezmaksas aizdevumi, diemžēl, lielākoties cilvēki noteiktajā datumā visu aizņēmuma summu atmaksāt nevarēja, bet katrs atmaksas termiņa pagarinājums un procentu likme par aizdevumu strauji auga. Rezultātā ir tūkstošiem cilvēku, kas paņēma 150 eiro kredītu komunālo rēķinu apmaksai, nepadomājot, ka 30 kredīta bezmaksas dienas paies ļoti ātri un tad būs ne vien jānomaksā tie paši komunālie maksājumi, bet arī jāspēj uzreiz vienā maksājuma atdot kredītā paņemtie 150 eiro. Protams, daudzi to nespēja, ņēma nākamo kredītu pirmā nomaksai, tad vēl vienu līguma pagarināšanai, kas automātiski nozīmē arī papildus procentu aizdevumus. Tā ātri pirmā kredīta 150 eiro pārauga 800, 900 un 1000 eiro lielos parādos, procentu maksājumos un soda naudās, ko cilvēks ar zemiem ienākumiem vienkārši fiziski nespēja nomaksāt. Lai izkļūšanu no šāda apburtā loka atvieglotu, tika nolemts, ka nelieliem kredītiem ar kopējo summu līdz 5000 eiro, būtu jāpiemēro atvieglots maksātnespējas process, kas būtu formējams pie notāra un īstenojams bez maksātnespējas procesa administratora. Šāda procesa kopējās izmaksas būtu ap 100 eiro, kas ir 10 reizes lētāk nekā izmaksā parastais fiziskās personas maksātnespējas process. Diemžēl, labā iecere, ko politiķiem patika aktualizēt pirms vēlēšanām, šobrīd "buksē" jau ceturto gadu un ir bažas, ka 1. janvārī, tā vietā, lai Saeima būtu palīdzējusi cilvēkiem ar zemiem ienākumiem korekti nokārtot savas attiecības ar aizdevējiem, tiks pieņemts lēmums par likuma spēkā stāšanās termiņa atlikšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!