Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki. 17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.
Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses, valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses, tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.
Deviņi gadi nav ilgs laiks, lai sasniegtu kopīgi nospraustos klimata mērķus. Tieši tāpēc pieaug alternatīvo degvielu lietošanas stimulēšanas nozīme. Īstermiņā es redzu saspiestās vai sašķidrinātās dabasgāzes (CNG un LNG) izmantošanu, bet jau pēc pāris gadiem šajos automobiļos dabasgāzi aizstātu biometāns. Būtiski, ka pārejai uz biometānu nav vajadzīga automašīnu pielāgošana. Ko tas mums dotu? Tas ļautu gan sasniegt izvirzītos AER mērķus transporta jomā, gan arī dotu milzu artavu arvien ambiciozāko SEG izmešu samazinājuma mērķa sasniegšanā. Turklāt biometāns tiks saražots Latvijā, uzlabojot energoresursu importa bilanci un risinot organisko atkritumu pārstrādes problēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
