Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro. Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.
Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.
Labā prakse būtu īstenot izmaiņas nodokļu sistēmā ar 2022. gada 1. janvāri, bet 2021. gadu veltīt debatēm un reformu izvērtēšanai. Tik būtiskas izmaiņas nevar īstenot bez pārejas perioda. Ir valstis, kurās šāda veida grozījumi tiek aprobēti vairākus gadus. Valsts budžets tomēr nav ģimenes budžets, kura ietvaros var strauji izlemt – no šodienas atteiksimies no tā un tā. Turklāt, man ir aizdomas, ka ir ģimenes, kurās šāda veida jautājumus skata daudz izsvērtāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
