Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām. Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties "Balta" un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.
Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.
Mazāks apgrozījums – arī izdevumiem jāmazinās
Pavasarī palēninoties dzīves tempam, daudzi uzņēmumi piedzīvoja apgrozījuma kritumu, savukārt nozarēm, kuru galvenais ienākumu avots ir, piemēram, ēdiena piegāde, darba bija pārpārēm. Tāpēc nevaram mest visus pār vienu kārti, tomēr tie, kam ārkārtējā situācija izrādījās neplānotas peļņas laiks, ir mazākumā. Situāciju uzskatāmi raksturo arī satiksmes intensitātes statistika: aprīlī saskaņā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" datiem satiksmes intensitāte kritās par 26%, t. sk. novērots 14% kravas transporta samazinājums. Ar šo statistiku tieši korelē arī ceļu satiksmes negadījumu skaits: salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, šogad attiecīgā laika posmā reģistrēts par 36% mazāk ceļu satiksmes negadījumu.
Kamēr dabas aizstāvji priecājās par būtiski labāku gaisa kvalitāti pilsētās, komercpārvadātāji – pasažieru un kravu pārvadātāji – par šo situāciju nebūt nebija sajūsmā. Līdzās tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas nozarēm Covid-19 krīzē krietni cieta arī pasažieru pārvadātāji, jo, salīdzinot ar kravu plūsmu, pasažieru plūsmas samazinājums bija ievērojami straujāks. Vairāki uzņēmumi, kuri bija spiesti atstāt savus auto dīkstāvē, ietaupīja līdzekļus, uz laiku pārtraucot OCTA un KASKO polišu darbību, lai mazinātu autoparka izdevumu pozīcijas. Licencētiem pasažieru vai kravu komercpārvadātājiem bija iespēja atvieglotā kārtībā uz laiku pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju, nenododot numura zīmes un izbeidzot OCTA līgumu pirms termiņa. Lai ne tikai ietaupītu, bet arī vismaz kaut ko pelnītu, vairāki nomas uzņēmumi sāka piedāvāt kravas "busiņu" jeb furgonu nomu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, lai uzņēmumi spētu nodrošināt piegādes. Krīzes laikā vairāki uzņēmumi paši izmantoja auto nomas pakalpojumus, jo tas izrādījās izdevīgāk, nekā diendienā nodarbināt savus transportlīdzekļus. Tikmēr vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ieviesa mobilās lietotnes, kas piedāvā iespēju pasūtīt ēdienu attālināti, izmantojot nevis pašu piegādi, bet piegādes kompāniju pakalpojumus.
Pasākumi darbinieku atbalstam
Līdz ar auto dīkstāvi daudzi uzņēmumi piedzīvoja vēl nepatīkamāku pieredzi – darbinieku dīkstāvi vai pat atlaišanu. Arī tie darbinieki, kurus dīkstāve neskāra, piedzīvoja daudz stresa neziņā par nākotni, tāpēc būtiska bija uzņēmumu vadītāju iesaiste, veicinot darbinieku emocionālo labklājību.
Visa autoparka drošība sākas ar šoferi. Ne mazāk svarīga kā atbilstošs autoparka tehniskais stāvoklis ir cilvēkresursu vadība, kas iekļauj ne tikai profesionālu autovadītāju atlasi, motivēšanu, disciplinēšanu, apmācīšanu, noslodzes un veselības pārbaudes, bet arī rūpes par autovadītāju psiholoģisko un emocionālo labsajūtu. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Kā norāda Valsts policija, trešā daļa smago satiksmes negadījumu notiek neuzmanības dēļ, otrs biežākais iemesls ir nogurums. Neviļus tas norāda, ka tieši cilvēciskais faktors spēlē lielu lomu ceļu satiksmes drošībā – kā vadītājs jūtas, tā arī brauc. Pieaugot slodzei un stresam, zūd koncentrēšanās spēja un parādās kļūdas, atrodoties pie stūres.
Vairākos uzņēmumos ir ieviests dienu skaitītājs, kur visi darbinieki redz, cik dienas pagājušas kopš pēdējā negadījuma – šāds rīks paaugstina kolektīvo atbildību un vēlmi strādāt uzmanīgāk. Tomēr vislielākie ieguvēji krīzes laikā bija tie uzņēmumi, kas nodrošināja saviem autovadītājiem nodarbības par stresa vadību, regulāri informēja, lai darbinieki zinātu, kas viņus sagaida vismaz tuvākajā nākotnē, un individuālās pārrunās savu iespēju robežās sniedza nepieciešamo atbalstu.
Kravu pārvadātāju nezināmā nākotne
Tikmēr kravu pārvadātāji saskārušies ar vēl vienu jaunu izaicinājumu: vasarā stājās spēkā Eiropas Savienības Mobilitātes pakotne, kas pakāpeniski tiks ieviesta turpmākajos gados. Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā gaidāmas būtiskas pārmaiņas, jo no 20. augusta pārvadātājam jānodrošina, lai autovadītāji atgrieztos mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Savukārt no 2022. gada 21. februāra tiks noteikti papildu nosacījumi: pārvadātājam autoparka darbība būs jāorganizē tā, lai arī transportlīdzekļi pārvadātāja reģistrācijas valstī atgrieztos vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās. Tas krietni ietekmēs daudzus pārvadātājus Latvijā, kuru transportlīdzekļi Latvijā ierodas tikai reizi pāris mēnešos vai ar mērķi iziet tehnisko apskati. Tāpat sagaidāms, ka daudziem pārvadātājiem nāksies piedzīvot tukšos reisus, jo uzņēmumi ik pa četrām nedēļām sūtīs darbiniekus mājās.
Šis šobrīd ir lielais nezināmais daudziem starptautiskajiem kravu pārvadātājiem, un tikai laiks rādīs, kā uzņēmumi tiks galā ar jauno situāciju. Visticamāk, labāk veiksies lielajiem uzņēmumiem ar lieliem autoparkiem, kuru konkurētspēja ir augstāka, tomēr šis izaicinājums savu raksturu vēl tikai parādīs neatkarīgi no tā, kā attīstīsies situācija ar Covid-19.
Šajos apstākļos izdzīvot cenšamies mēs visi. Prognozēt nākotni šobrīd ir grūti, tāpēc ar patiesu interesi gaidu konkursu "Drošākais uzņēmuma autoparks", lai redzētu, kādus radošus risinājumus un elastīgas domāšanas apliecinājumus raduši uzņēmumu autoparku vadītāji. Protams, konkursā mēs redzam Latvijas uzņēmumu autoparku atbildīgāko daļu – tos, kuri apzinās savas stiprās puses un labprāt dalās ar citiem savā pieredzē, jo zina, ka tā ir dalīšanās vērta. Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, un mūsu redzeslokā nonāk tikai uzņēmīgākie, aktīvākie autoparki. Bet šie uzņēmumi arī būs tie, kas spēs pārorientēties un tikt cauri krīzei puslīdz sausām kājām, jo gadu no gada apliecina, ka ir darītāji, nevis runātāji, gatavi izaugsmei un viņiem rūp, kā tiek apsaimniekoti pašu nopelnītie līdzekļi. Šiem uzņēmumiem krīze ir ne tikai izaicinājums, bet arī iespēja – neatkarīgi no nozares, kurā viņi darbojas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
