Daina Vasiļevska: Klātienes un tiešsaistes apvienojums var kļūt par ilgtermiņa risinājumu  (1)

Nezinot, kā virzīsies vīrusa izplatība, jādomā par digitālajiem rīkiem, kas ļautu e-vidē attīstīt prasmes, ko parasti iegūstam komunicējot un sadarbojoties ar kolēģiem. Attālinātās studijas nojauc attāluma barjeras, ļaujot studentiem no attālākajiem reģioniem studēt Rīgā, neraizējoties par dzīvesvietas meklējumiem vai ceļā pavadīto laiku.

Dažādi digitālie rīki un platformas

Vērtējot attālināto studiju priekšrocības un trūkumus, jāņem vērā dažādi faktori, tomēr šobrīd lielai daļai studentu tā ir ikdienas realitāte. Medicīnas, dabaszinātņu un tehnisko jomu studentiem tas, protams, nebūs ilgtermiņa risinājums, jo šādi iespējams apgūt tikai studiju priekšmetu teorētiskās sadaļas. Jāpiezīmē, ka pasaulē ir virkne piemēru, kad ar jaunāko tehnoloģiju starpniecību attālināti tiek veiktas pat operācijas, tomēr tas pagaidām nav stāsts par Latvijas augstāko izglītības iestāžu ikdienu. Šobrīd attālinātas studijas vieglāk īstenojamas humanitārajās un sociālajās zinātnēs, pie nosacījuma, ka tiek izmantoti dažādi digitālie rīki un platformas.

Risinājumi dažādām vecuma grupām

Noteikti nevajadzētu jaukt attālinātās studijas un tālmācību jeb e-studijas. Ņemot vērā, ka tālmācība nozīmē lielāku paša studējošā iesaisti, individuālo darbu un laika plānošanu, tā vairāk būs piemērota studentiem, kuri jau ir darba tirgū un kuri skaidri zina, kāpēc studē. Jauniešiem, kuri pavisam nesen absolvējuši vidusskolu, lielākoties būs piemērotas tiešsaistes mācības, kas nozīmē konkrētu nodarbību grafiku un darbu ar pasniedzēju, lai arī bez klātienes kontakta.

Klātienes un tiešsaistes apvienojums

Komunikācija, tiekoties klātienē, viennozīmīgi ir ļoti būtiska, tāpēc gadījumos, kad tad ir iespējams, ieteiktu izmantot klātienes un attālināto studiju apvienošanu. Daudzi eksperti atzīst, ka šāds modelis ir ļoti veiksmīgs, ļaujot sabalansēt studiju procesa vajadzības un vīrusa izplatības risku samazināšanu. Pieaugot ikdienas ritmam un mainoties mūsu mobilitātes paradumiem, šāds studiju process, kurā apvienojas klātiene un tiešsaiste, būs pieprasīts arī pēc pandēmijas. Tas pamudinās Latvijas augstākās izglītības metožu tuvināšanos rietumvalstu praksei, kad studējošie patstāvīgi iepazīstas ar teoriju, izlasa noteiktu literatūru, bet kopīgajās nodarbībās tiekas, lai kopā ar pasniedzēju diskutētu par lasīto, apmainītos viedokļiem un interpretācijām. Šādi semināri var notikt arī tiešsaistē. Iespējams, nākotnē izkristalizēsies studiju virzieni, kuros klātienes nodarbības nav nepieciešamas vai arī – nepieciešamas tikai ierobežotā skaitā gadījumu.

Lielāka izvēle studējošajiem

Skaidrs ir viens – pandēmija ir nojaukusi daudzas robežas. Studējot attālināti, var dzīvot vienā pilsētā, bet mācīties citā, neraizējoties par ceļā pavadīto laiku vai jaunas dzīvesvietas meklējumiem. Tas sekmē arī augstskolu konkurenci, jo topošais students savā izvēlē vairs nav ģeogrāfiski ierobežots.

Ietekmēs komunikācijas un sociālās prasmes

Daudzi studējošie un mācībspēki norāda, ka attālinātajās studijās iztrūkst emocionālais kontakts, tomēr jāatzīst, ka tās ir sākotnējās sajūtas. Cilvēks ir būtne, kas pierod pie dažādām pārmaiņām, arī pie tiešu kontaktu samazināšanās. Šādu pielāgošanos nevar viennozīmīgi dēvēt par labu vai sliktu, tomēr jāņem vērā, ka tas ietekmēs mūsu komunikācijas un sociālās prasmes, piemēram, spēju formulēt viedokli.

Lai izvairītos no šādas situācijas, jau šobrīd būtu jāmeklē dažādi risinājumi, kā attīstīt šīs prasmes e-vidē. Neformālie un tīklošanās pasākumi ir iespējami arī attālināti, realitāte katram esot pie sava datora vai viedierīces, pie nosacījuma, ka dalībnieki "tiekas" ar ieslēgtām kamerām, redzot cits citu.

Kursi un semināri neaizstās studijas

Attālinātās studijas sekmēs arī augstākās izglītības kvalitāti, liekot augstskolām pārdomāt un uzlabot studiju programmu saturu. Ja klikšķa attālumā ir dažādi tiešsaistes kursi, kas piedāvā apgūt vienu vai otru prasmi, augstskolām ir jānāk ar kvalitatīvu piedāvājumu, lai topošais students būtu gatavs uzņemties ilgtermiņa saistības. Gribētu uzsvērt, ka dažādi kursi un tiešsaistes semināri noteikti nevar aizstāt augstāko izglītību. Augstskolas absolvēšana ir skaidrs signāls ikvienam potenciālajam darba devējam, ka cilvēks ir atbildīgs, gatavs uzņemties saistības, īstenot virkni prasību un sistemātisko domāšanu. Semināri un kursi būs vairāk domāti tiem, kuriem jau ir izglītība un pieredze, ko nepieciešams tikai papildināt. Turklāt, izvēloties studijas augstskolā, ir iespēja izvēlēties jau nokomplektētu studiju programmu, kurā papildu pamata prasmēm ir dažādas personību attīstošas kompetences.

Nepieciešams elastīgāks normatīvais regulējums

Runājot par vairāku ekspertu nākotnes prognozēm, kurās tiek iezīmēta iespēja salikt savu diplomu kā konstruktoru no dažādu augstskolu piedāvātajiem studiju kursiem, jānorāda, ka līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Galvenokārt, raugoties no likumdošanas viedokļa. Augstākās izglītības jomā likumdošana nekļūst elastīgāka, tieši pretēji. Tajā pašā laikā, raugoties uz pārmaiņām pasaulē, ir skaidrs, ka augstākās izglītības iestādēm jāļauj lielāka brīvība, ļaujot komplektēt studiju kursus tā, lai studenti varētu apgūt to, kas ir patiešām nepieciešams, vismaz daļā profesiju atmetot obligātos, ar likumu noteiktos studiju kursus. Sociālās zinātnes noteikti ir viena no jomām, kurā iespējama lielāka elastība. Izglītības sistēmai ir jāatbilst mūsdienu prasībām, tās struktūrā un saturā nepieciešami grozījumi, kas nodrošinās sekmīgu socializāciju un profesionālo pašrealizāciju mūsdienu sociāli ekonomiskajā telpā.