Eiropas Savienība ir vienojusies paaugstināt CO2 izmešu samazinājuma mērķi 2030. gadam robežās no 55%–60%. Uzstādītā latiņa ir augsta, prasa nopietnu plānošanu un mērķtiecīgu darbu, attiecīgi arī nacionālie mērķi un likumdošana būs jāpiemēro jaunajiem apstākļiem. Ir skaidrs, ka atjaunojamo energoresursu loma klimata politikas realizēšanā tikai pieaugs.
Jāatgādina, ka Eiropas Parlaments jau pirms gada pasludināja ārkārtas stāvokli klimata jomā, aicinot Eiropas Komisiju nodrošināt, ka visi tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C un veikt darbības, lai ievērojami samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai arī daļa sabiedrības joprojām dzīvo maldos, ka tas ir kas tāls un mūs neskar – jau patlaban Latvijā sastopamies ar klimata izmaiņām – mežu ugunsgrēki un ieilguši sausuma periodi, kas mijas ar lietusgāzēm, ietekmē gan indivīdus, gan uzņēmējus, jo īpaši lauksaimniekus.
Tajā pašā laikā Saeimā tiek virzīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums terminēti ievērojami samazināt akcīzes nodokli vienam no fosilās enerģijas veidiem – transportā izmantojamai dabasgāzei (CNG), nosakot, ka no 2021. gada līdz 2025. gadam akcīzes nodokļa likme CNG (kā transporta degvielai) ir 1,91 eiro par 1 MWh, savukārt no 2026.gada - 10 eiro par 1 MWh, lai it kā veicinātu videi draudzīga transporta izmantošanu. Tas neizbēgami liek uzdot jautājumu, vai klimata mērķu aizsegā pieņemam racionālus, godīgu konkurenci atbalstošus un ilgtspējīgus lēmumus?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
