Eiropas Savienība ir vienojusies paaugstināt CO2 izmešu samazinājuma mērķi 2030. gadam robežās no 55%–60%. Uzstādītā latiņa ir augsta, prasa nopietnu plānošanu un mērķtiecīgu darbu, attiecīgi arī nacionālie mērķi un likumdošana būs jāpiemēro jaunajiem apstākļiem. Ir skaidrs, ka atjaunojamo energoresursu loma klimata politikas realizēšanā tikai pieaugs.
Jāatgādina, ka Eiropas Parlaments jau pirms gada pasludināja ārkārtas stāvokli klimata jomā, aicinot Eiropas Komisiju nodrošināt, ka visi tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C un veikt darbības, lai ievērojami samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai arī daļa sabiedrības joprojām dzīvo maldos, ka tas ir kas tāls un mūs neskar – jau patlaban Latvijā sastopamies ar klimata izmaiņām – mežu ugunsgrēki un ieilguši sausuma periodi, kas mijas ar lietusgāzēm, ietekmē gan indivīdus, gan uzņēmējus, jo īpaši lauksaimniekus.
Tajā pašā laikā Saeimā tiek virzīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums terminēti ievērojami samazināt akcīzes nodokli vienam no fosilās enerģijas veidiem – transportā izmantojamai dabasgāzei (CNG), nosakot, ka no 2021. gada līdz 2025. gadam akcīzes nodokļa likme CNG (kā transporta degvielai) ir 1,91 eiro par 1 MWh, savukārt no 2026.gada - 10 eiro par 1 MWh, lai it kā veicinātu videi draudzīga transporta izmantošanu. Tas neizbēgami liek uzdot jautājumu, vai klimata mērķu aizsegā pieņemam racionālus, godīgu konkurenci atbalstošus un ilgtspējīgus lēmumus?
CNG izmantošanas rezultātā rodas vidēji par 25% mazāk CO2 izmešu, salīdzinot ar, piemēram, dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem. Likuma izstrādātāji paredzējuši, ka CNG izmantošana transporta sektorā samazinās CO2 izmešus par 30%. Iespējams, šāds mērķis būtu teorētiski sasniedzams, ja teju viss transporta sektors pārietu uz šo enerģijas avotu, ko būtu grūti iedomāties. Ir redzams, ka CNG jau līdz šim ir bijušas būtiskas konkurences priekšrocības pret citām fosilajām transporta degvielām, bet šāda atlaide nav bijusi pietiekoša, lai tā būtu konkurētspējīga ar citiem fosilās enerģijas transporta degvielas veidiem.
Rodas iespaids, ka īstermiņa mērķa vārdā grasāmies stimulēt pārejas risinājumus, kamēr pārējā Eiropa jau ir ceļā uz bezemisiju transportu ar elektrodzinēju vai ūdeņraža dzinēju. Tā ir arī transporta sektora muļķošana, ar īslaicīgu atbalstu vedinot izmantot nekonkurētspējīgas tehnoloģijas. Piemēram, "Volkswagen" koncerns ir pārtraucis jaunu CNG automašīnu ražošanu, jo autoražotājs vēlas efektīvāk un pēc iespējas ātrāk pāriet uz elektroauto ražošanu*. Savukārt Beļģijas "VRT News" veiktajā pētījumā, kurā tika salīdzinātas dažādu transporta degvielu ietekme uz vidi un gaisa kvalitāti, secināts, ka saspiestās CNG iegūšanas un transportēšanas process ir videi ļoti nedraudzīgs, jo procesā tiek nopludināts liels apjoms metāna, kam ir līdz pat 28 reizēm lielāka negatīva ietekme uz atmosfēru kā CO2.**
Sabiedriskā transporta sektorā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu bezemisiju autobusu iegādei, atsevišķos projektos jau šobrīd, bet lielākā mērogā tuvāko 5 gadu laikā kopā ar vēja enerģijas nozares attīstību, ekonomiski izdevīgi būs izmantot atjaunojamo enerģiju – zaļo ūdeņradi, biometānu un elektroenerģiju. Tā ir Latvijas iespēja šodien plānot risinājumus, kas nesīs ieguvumu arī pēc 50 un vairāk gadiem.
Pagājušajā nedēļā publicētajā Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam novērtējumā Eiropas Komisija norāda, ka mūsu valstij ir risks nesasniegt 2030. gadā plānotos mērķus, ja netiks saglabāts atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanas temps. Latvijai tiek pārmests konkrēta un mērķtiecīga plāna trūkums. Tāpat visai skaidri tiekam aicināti līdz 2030. gadam atteikties no fosilo kurināmo subsidēšanas.
Ņemot vērā Latvijā noteiktos atjaunojamās enerģijas mērķus 2030. gadam, kas paredz 7% šī enerģijas veida īpatsvaru enerģijas galapatēriņā transportā, valsts atbalsts nekonkurētspējīgas fosilās enerģijas izmantošanas veicināšanai nav atbalstāma rīcība un var būtiski aizkavēt un sadārdzināt mērķu sasniegšanu. Tāpēc aicinām likumdevējus strādāt pie pamatotiem, konkurenci neierobežojošiem, ilgtermiņa risinājumiem, nevis izmantot īstermiņa "plāksterus".
*https://europe.autonews.com/automakers/vws-electric-push-puts-future-cng-cars-doubt
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
