Reaģējot uz Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF) veikto novērtējumu un draudiem Latviju iekļaut tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" līdzās valstīm ar augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, Latvijas finanšu sektors ir piedzīvojis pamatīgu vētīšanu, tostarp ieviešot jaunu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu. 2020. gada februārī likumdevēji slavēja šīs izmaiņas, jo tās esot atjaunojušas Latvijas kā valsts, kas neļauj terorisma un proliferācijas finansētājiem noziedzīgu interešu vārdā manipulēt ar valsts finanšu sistēmu, reputāciju.
Pēc astoņiem mēnešiem esam sākuši uz šo jautājumu raudzīties no citas perspektīvas. Lai gan valdība, Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), bankas un daudzas citas iesaistītās personas ir pielikušas ievērojamas pūles, lai valsti atbrīvotu no sistēmiskiem, liela mēroga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, finanšu sektors neapšaubāmi sastapies ar jauniem, nopietniem izaicinājumiem. Bankām noteikto jauno, stingrāko prasību dēļ Latvijas uzņēmējdarbības vide ir zaudējusi savu konkurētspēju ārvalstu uzņēmumu acīs. Turklāt arī vietējo uzņēmumu izaugsme tādējādi ir apturēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
