Armands Broks: Latvijas finanšu sistēmai jāatgriežas pie veselā saprāta  (3)

Reaģējot uz Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF) veikto novērtējumu un draudiem Latviju iekļaut tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" līdzās valstīm ar augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, Latvijas finanšu sektors ir piedzīvojis pamatīgu vētīšanu, tostarp ieviešot jaunu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu. 2020. gada februārī likumdevēji slavēja šīs izmaiņas, jo tās esot atjaunojušas Latvijas kā valsts, kas neļauj terorisma un proliferācijas finansētājiem noziedzīgu interešu vārdā manipulēt ar valsts finanšu sistēmu, reputāciju.

Pēc astoņiem mēnešiem esam sākuši uz šo jautājumu raudzīties no citas perspektīvas. Lai gan valdība, Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), bankas un daudzas citas iesaistītās personas ir pielikušas ievērojamas pūles, lai valsti atbrīvotu no sistēmiskiem, liela mēroga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, finanšu sektors neapšaubāmi sastapies ar jauniem, nopietniem izaicinājumiem. Bankām noteikto jauno, stingrāko prasību dēļ Latvijas uzņēmējdarbības vide ir zaudējusi savu konkurētspēju ārvalstu uzņēmumu acīs. Turklāt arī vietējo uzņēmumu izaugsme tādējādi ir apturēta.

Visi atzīst problēmu

Pēdējā laikā pat politiķi sāk atzīt, ka regulatoru pašreizējā pieeja žņaudz finanšu sektoru. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka, lai gan ir nepieciešams cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bankām un tādējādi arī klientiem noteiktās drošības prasības ir kļuvušas "pārspīlētas", jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Viņš norādīja, ka Ministrijas aizsardzības jomas sadarbības partneri no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kuri vēlas darboties Latvijā, jūt, ka viņus šeit negaida un viņiem rada šķēršļus. Pēc ministra domām Latvijas pašreizējais finanšu tiesiskais regulējums "apdraud jebkuru uzņēmumu, kas Latvijā vēlas investēt, vai arī vēlas nodarboties ar importu vai eksportu ar trešajām valstīm".

Latvijas prezidents Egils Levits ir norādījis, ka valstij ir jāpasper daži soļi atpakaļ savā ceļā, kuru tā izvēlējusies šajā gadā: "Mums ir jāatgriežas ceļā vidū, nepieļaujot atkal naudas atmazgāšanas mašīnu, kas te bija līdz šim, bet arī netraucējot ekonomiku un neveidojot tādu vispārēju pilsoņu novērošanas mehānismu. (..) Mēs vienkārši ļoti stipri noreaģējām uz to iepriekšējo situāciju un drusciņ pāršāvām pār strīpu."

Šobrīd notiek asas diskusijas par šo tēmu, un iesaistītās puses vēl aizvien apdomā iespējamos risinājumus. Ir bijuši mēģinājumi uzlabot situāciju, piemēram, konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kas norisinājās septembrī un kurā piedalījās daudzi augstas raudzes finanšu eksperti un politiskie līderi.

Baltkrievijas uzņēmumu nelaipnā sagaidīšana Latvijā

Šobrīd mēs redzam reālās dzīves piemēru tai absurdajai situācijai, kādā ir nokļuvusi mūsu finanšu sistēma. Augustā, reaģējot uz notikumiem Baltkrievijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piedāvāja Baltkrievijas uzņēmumiem "paātrinātu" pārcelšanos uz Latviju. Vairāki tehnoloģiju uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo piedāvājumu, tomēr bankas konta atvēršana uz šejieni pārnākušajiem Baltkrievijas uzņēmumiem izrādījusies sarežģīts uzdevums, kura paveikšanai nepieciešamais laiks ir līdz pat vienam mēnesim.

Lai gan visas iesaistītās puses saskata šīs situācijas ironiju un FKTK ir piekritusi pārskatīt šo regulējumu, process var aizņemt vairākus mēnešus. Tikmēr mūsu vienīgā iespēja ir paust savu atbalstu Baltkrievijas uzņēmumiem un novēlēt tiem veiksmi, rodot iespējas pārcelties uz progresīvāk domājošu valsti.

Tendence: cilvēki izvēlas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus nevis bankas

Varētu domāt, ka šādas regulējuma nepilnības varētu radīt iespēju licencētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas sniedz bankas kontu atvēršanas pakalpojumus – taču arī te nav tik viegli, kā izklausās. Atšķirībā no Lietuvas, kur šādus pagaidu bankas kontus atver Centrālā banka, Latvijā to dara komercbankas, kas ne vienmēr ir pretimnākošas attiecībā uz uzņēmumiem, kuros saskata iespējamos konkurentus. Latvijas tirgū ir bijuši daudzsološi finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kuri mēģinājuši piedāvāt starpniekbankas pakalpojumus, taču to mūžs izrādījies visai īss.

Atļaušos minēt, ka šobrīd nevienam no savstarpējo aizdevumu platformu (P2P) uzņēmumiem, kuri darbojas Latvijā, nav bankas kontu 3-5 lielākajās Latvijas bankās. Ar mēs "Twino" esam saskārušies ar banku nevēlēšanos atvērt bankas kontus finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Ironiskā kārtā ir vērojama tendence, ka, neskatoties uz to, bankas zaudē savus klientus, kuri izvēlas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus. Fiziskās un juridiskās personas ne tikai izvēlas starptautiskās finanšu tehnoloģiju lietotnes un pakalpojumus, lai atvērtu savus banku kontus, bet arī aizvien biežāk izvēlas nebanku kreditēšanas pakalpojumus. Pagājušajā gadā alternatīvie aizdevēji izsniedza 41 miljardus ASV dolāru, savukārt banku izsniegto aizdevumu summa bija 38 miljardi ASV dolāru.

Kā būs tālāk?

Mēs visi esam vienisprātis, ka finanšu sektorā nepieciešamas pārmaiņas. Valdība, bankas un finanšu darījumus uzraugošās organizācijas ir paveikušas iespaidīgu darbu, lai valsti atbrīvotu no liela mēroga un sistēmiskiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem. Mēs esam pāršķīruši šo neglīto mūsu vēstures lappusi un nu varam pievērsties citām prioritātēm, piemēram, atgūt ieguldītāju uzticēšanos un ieviest inovatīvas izmaiņas finanšu sektorā.

Taču esošais finanšu sistēmas tiesiskas regulējums nepārprotami ir pārlieku stingrs un netālredzīgs. Tas rada nopietnus sarežģījumus ne tikai ārvalstu talantu piesaistīšanā, bet arī vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc nākotnē mēs sagaidām lielāku elastīgumu un mērenību kārtībā, kādā bankām ir atļauts izvēlēties savus klientus.

Pievēršoties citai tēmai, finanšu vide šobrīd mainās visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Covid-19 krīze samazina aktīvu vērtību, un bankām (jo īpaši Eiropā) ir samazinājusies kreditēšanas spēja. Vienlaikus cilvēki aizvien biežāk ir gatavi maksāt vairāk par ātru un lietotājam draudzīgu apkalpošanu, tāpēc viņi vēršas pie mazākiem, progresīvākiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Šo iemeslu dēļ mēs, visticamāk, piedzīvosim izmaiņas, kur inovatīvie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi iegūs lielāku tirgus varu salīdzinājumā ar tradicionālajām finanšu iestādēm.