Valters Bolevics: Ostu reorganizācijas stūrakmens – gudras korporatīvās pārvaldības ieviešana  (5)

Pēdējo divdesmit gadu laikā ostu pārvaldības modeļi kopumā ir ievērojami mainījušies. No tradicionālajām struktūrām, kurām raksturīga bieži vien neefektīva birokrātija un visaptveroša valsts iestāžu kontrole, uz biznesa orientētiem uzņēmumiem, kuriem ir kopīgi mērķi: efektivitāte, konkurence, birokrātijas mazināšana, pieprasījuma pēc valsts ieguldījumiem samazināšana, kā arī efektīvas darba organizācijas un organizatoriskās vides atjaunošana, lai atvieglotu ekonomisko koordināciju starp dažādiem līmeņiem. Pētnieki norāda, ka nepietiekamas reglamentētas juridiskās formas padara ostas par nespējīgām darboties kā komerciālām un uz tirgu orientētām iestādēm. Vienlaikus tās nespēj darboties arī neatkarīgi no politiskās un birokrātiskās kontroles.

Salīdzinot esošo Latvijas ostu pārvaldības modeli ar citām valstīm, labās prakses piemēri meklējami tepat kaimiņos. Tallinas osta seko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principiem un veic komercdarbību ar līdzvērtīgiem nosacījumiem kā jebkurš cits uzņēmums Igaunijā ar pilnu komerclikumā noteikto atbildību. Sākotnēji tika izveidota neatkarīga valsts īpašumā esoša akciju sabiedrība ar 100% akciju portfeli, savukārt šobrīd 67% akciju pieder Igaunijas valstij un 33% pensiju un investīciju fondiem un privātiem akcionāriem. Sabiedrību pārvalda trīs valdes locekļi un astoņi padomes locekļi, un ostas pārvaldnieks juridiski atbild pilnā apjomā par ikdienā pieņemtajiem lēmumiem. Latvijas situācijā, ja ostas pārvaldnieks paraksta dokumentus, kas ietver finanšu jautājumus, šāda darbība ir likumiski sodāma. Principā ostas pārvaldnieks Rīgā un Ventspilī tikai izpilda ostas valdes pieņemtos lēmumus, savukārt ostas valde darbā tiek iecelta bez atklāta konkursa un īpašiem kvalifikācijas nosacījumiem, turklāt tā tiek tieši politiski nominēta un apstiprināta.

Savukārt Lietuvā Klaipēdas ostas pārvalde tiek pārvaldīta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas pilnā apjomā pieder Lietuvas valstij, valdes locekļiem nesot pilnu atbildību saskaņā ar komerclikumu. Klaipēdas osta tiek pārvaldīta, ietverot visu ieinteresēto pušu klātbūtni ostas valdē - ostas pārvaldes valdes locekļi ir pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Klaipēdas pilsētas domes, Klaipēdas apgabala administrācijas, tajā iekļaujas arī ostas pārvaldes nominēts dalībnieks, ostas lietotāji un ostas lietotāju asociācijas un institūcijas. Ostas valdes primārais uzdevums ir nodarboties ar ostas darbību un attīstību, savukārt ostas padomes uzdevums ir pārvaldīt ostu saimnieciski atbildīgi sabiedrības interesēs.

Kā Latvijai virzīties no vēsturiski izveidotā un novecojušā modeļa uz progresīvu pārvaldību, lai panāktu ostu attīstību, efektivitātes kāpumu un konkurētspēju reģionā?

Pirmkārt, katra osta jāveido kā atsevišķa kapitālsabiedrība, un kapitāla daļu sadalījumā ieteicams iekļaut valsti un pašvaldību, gan arī atspoguļot to interešu sadalījumu. Piemēram, Roterdamas ostas pārvaldē 70% akciju pieder pašvaldībai un 30% valstij, Antverpenes ostas pārvaldē 100% pašvaldībai, Gdaņskas ostas pārvaldē iekļaujas valsts kase, pašvaldība un darbinieki, Klaipēdas ostas pārvalde 100% valsts un Tallinas ostas pārvaldē 67% akciju pieder valstij un 33% investoriem.

Būtiski, ka ostas pārvaldes jāpārveido no bez peļņas organizācijām par akciju sabiedrībām ar pilnu komerclikumā noteikto atbildību to valdes locekļiem. Ostas pārvaldniekam jākļūst par valdes locekli (CEO) un vēlama arī profesionālas padomes izveide piecu locekļu sastāvā, kurā iekļaujas gan neatkarīgi profesionāļi, gan akciju turētāju interešu pārstāvji. Piemēram, ja Latvijā tiks izveidota kapitālsabiedrība ar 100% valsts portfeli, tad par kapitāla daļu turētāju visticamāk kļūs Satiksmes ministrija, attiecīgi pieņemot praksi, ka no šīs ministrijas tiek nozīmēts valsts interešu pārstāvis padomē, savukārt, ja kapitāla daļu sadalījumā būs arī attiecīgās pilsētas pašvaldība, tad padomē tiktu nominēts arī pašvaldības pārstāvis.

Kvalifikācijas prasību ieviešana ostas pārvaldes valdes un padomes locekļiem ir nākamais nozīmīgais faktors. Izveidojot neatkarīgu vērtēšanas komisiju, skaidri definējot nepieciešamās kvalitātes prasības kandidātiem tiktu veicināta efektīvāka ostu pārvaldība. Nepieciešama arī valdes un padomes locekļu darbības termiņa ierobežojumu un maksimālā pārvēlēšanas laika noteikšana, kam pēc labas pārvaldības principiem pasaulē ir divi termiņi – katrs no četriem līdz pieciem gadiem.

Ar laiku var veidot un var arī neveidot ostu "jumta" kapitālsabiedrību, kas veic tādas funkcijas kā koordināciju, nodarbojas ar investīciju piesaisti un biznesa attīstību, īsteno starptautiskā mārketinga aktivitātes, izstrādā vienotu loģistikas piedāvājumu u.c. Manā skatījumā, lai mazinātu izmaksu pozīcijas ostām, Latvijas situācijā atsevišķas virs kapitālsabiedrības izveide nebūtu lietderīga, jo šīs funkcijas var veiksmīgi deleģēt jau esošām struktūrām. Piemēram, SIA "LDz Cargo loģistika", kurai pēc idejas jau šodien ir jānodarbojas ar vienotā loģistikas piedāvājuma izteikšanu potenciālajiem investoriem. Starptautiskā mārketinga nodrošināšana ir viena no LIAA funkcijām, kur jau attiecīgi ir izveidota struktūra, kas sekmīgi šādu deleģējumu spētu veikt. Savukārt, lai risinātu valsts līmeņa jautājumus par kravu piesaisti, investīcijām un citiem jautājumiem, ostas pašas, piemēram, to padomes locekļi var veidot aktīvu darba grupu vai padomi zem atbildīgās ministrijas, kā arī, ņemot vērā, ka Latvijas ostas ir tranzīta ostas, nepieciešama to dziļāka integrācija loģistikas piegādes ķēdē kā arī aktīvāka savu interešu pārstāvniecība kravu izcelsmes vai nosūtīšanas valstīs.

Uzskatu, ka Latvijas ostu pārvaldes ir jāattīsta kā starptautisks ostu pārvaldīšanas uzņēmums. Pasaulē ir virkne piemēru, kā ostas pārvaldi var attīstīt par veiksmīgu uz komercdarbības principiem veidotu uzņēmumu, kas īsteno krietni plašāku un loģistikas ķēdē komplicētāku biznesu. Latvijai būtu jāvirzās uz priekšu pakāpeniski, sākotnēji šādu principu ieviešot nacionālā līmenī, pēc tam reģionāli un tad plānojot virzību vēl plašāk. Piemēram, Nīderlandes Roterdamas ostas pārvalde nav vienas ostas pārvaldīšanas uzņēmums, šī valstij un pašvaldībai piederošā kapitālsabiedrība pārvalda Sohāras ostu Omanā, Pečemas ostu Brazīlijā, un ir izveidojusi ostas pārvaldes pārstāvniecības birojus pasaulē praktiski visos stratēģiski svarīgajos loģistikas punktos, lai veicinātu kravu plūsmu caur sev piederošiem aktīviem. Pēc līdzvērtīga biznesa modeļa pasaulē strādā arī citas ostu pārvaldes, kas sen vairs nav nacionāla mēroga iestādes, bet veiksmīgi attīstījušās par transatlantisku biznesu.

Ostu pārvaldes, kas tiek pārvaldītas atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības vadlīnijām, uzrāda krietni augstākus rezultātus nekā to konkurenti, kuri neseko šādai pārvaldības formai. Ieviešot labu korporatīvo pārvaldību, finanšu pārskatāmību un autonomiju ostu pārvaldēs, Latvija nonāktu jauna un perspektīva laikmeta priekšā, kas būtiski uzlabotu Latvijas ostu pārvaldes spējas investīciju piesaistē un sniegto pakalpojumu kvalitātē.