Pēdējo divdesmit gadu laikā ostu pārvaldības modeļi kopumā ir ievērojami mainījušies. No tradicionālajām struktūrām, kurām raksturīga bieži vien neefektīva birokrātija un visaptveroša valsts iestāžu kontrole, uz biznesa orientētiem uzņēmumiem, kuriem ir kopīgi mērķi: efektivitāte, konkurence, birokrātijas mazināšana, pieprasījuma pēc valsts ieguldījumiem samazināšana, kā arī efektīvas darba organizācijas un organizatoriskās vides atjaunošana, lai atvieglotu ekonomisko koordināciju starp dažādiem līmeņiem. Pētnieki norāda, ka nepietiekamas reglamentētas juridiskās formas padara ostas par nespējīgām darboties kā komerciālām un uz tirgu orientētām iestādēm. Vienlaikus tās nespēj darboties arī neatkarīgi no politiskās un birokrātiskās kontroles.
Salīdzinot esošo Latvijas ostu pārvaldības modeli ar citām valstīm, labās prakses piemēri meklējami tepat kaimiņos. Tallinas osta seko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principiem un veic komercdarbību ar līdzvērtīgiem nosacījumiem kā jebkurš cits uzņēmums Igaunijā ar pilnu komerclikumā noteikto atbildību. Sākotnēji tika izveidota neatkarīga valsts īpašumā esoša akciju sabiedrība ar 100% akciju portfeli, savukārt šobrīd 67% akciju pieder Igaunijas valstij un 33% pensiju un investīciju fondiem un privātiem akcionāriem. Sabiedrību pārvalda trīs valdes locekļi un astoņi padomes locekļi, un ostas pārvaldnieks juridiski atbild pilnā apjomā par ikdienā pieņemtajiem lēmumiem. Latvijas situācijā, ja ostas pārvaldnieks paraksta dokumentus, kas ietver finanšu jautājumus, šāda darbība ir likumiski sodāma. Principā ostas pārvaldnieks Rīgā un Ventspilī tikai izpilda ostas valdes pieņemtos lēmumus, savukārt ostas valde darbā tiek iecelta bez atklāta konkursa un īpašiem kvalifikācijas nosacījumiem, turklāt tā tiek tieši politiski nominēta un apstiprināta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
