Delfi foto misc. - 76867
Foto: Publicitātes foto
Manā personīgajā pieredzē, kas balstīta, gan ikdienā strādājot ar dažāda mēroga privātā sektora organizācijām, gan pašai ilgus gadus vadot privāto biznesu – ja par kaut ko ir atbildīgi visi, tas nozīmē, ka tā īsti atbildīgs nav neviens. Tieši tā šobrīd varētu raksturot situāciju, kas saistās ar koordinētas valsts līmeņa cilvēkresursu politikas plānošanu, organizēšanu un vadīšanu. Praktiski ikdienā tas ietver jautājumus, kas saistīti ar darbaspēka pārkvalifikāciju, darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognožu izstrādi, atbilstoši izglītības sistēmas pielāgošanu, tā sauktajiem pieaugušo izglītības jautājumiem, nodarbinātību, koordinētu komunikāciju.

Laikā, kad šīs tēmas aktualitāte pandēmijas ietekmē tikai pieaug, atsaucoties uz pēc ekonomikas ministrijas pasūtītā pērn veiktā pētījuma apkopojuma datiem*, atbildību par šiem jautājumiem dala vismaz trīs ministrijas – Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un cita starpā arī Finanšu ministrija, 18 saistītās un atbildībā pakļautās institūcijas, astoņas vai deviņas padomes un vēl 13 nevalstiskas organizācijas.

Salīdzinot šī brīža bezdarba situāciju Latvijā ar citām Eiropas valstīm, redzam, ka tā ir nedaudz un tikai nosacīti labāka, taču tajā pašā laikā daudzos sektoros, piemēram, IT, ražošanā un tirdzniecībā, medicīnā un biznesa attīstībā, jau gadiem trūkst augsti kvalificētu darbinieku saskaņā ar nesen publicētajiem Valsts nodarbinātības aģentūras un vakanču portālu datiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!