Laikā, kad šīs tēmas aktualitāte pandēmijas ietekmē tikai pieaug, atsaucoties uz pēc ekonomikas ministrijas pasūtītā pērn veiktā pētījuma apkopojuma datiem*, atbildību par šiem jautājumiem dala vismaz trīs ministrijas – Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un cita starpā arī Finanšu ministrija, 18 saistītās un atbildībā pakļautās institūcijas, astoņas vai deviņas padomes un vēl 13 nevalstiskas organizācijas.
Salīdzinot šī brīža bezdarba situāciju Latvijā ar citām Eiropas valstīm, redzam, ka tā ir nedaudz un tikai nosacīti labāka, taču tajā pašā laikā daudzos sektoros, piemēram, IT, ražošanā un tirdzniecībā, medicīnā un biznesa attīstībā, jau gadiem trūkst augsti kvalificētu darbinieku saskaņā ar nesen publicētajiem Valsts nodarbinātības aģentūras un vakanču portālu datiem.
Risinot šos jautājumus un nosakot prioritātes, par galveno izvirzot Latvijas darbspējīgo cilvēku kvalifikācijas celšanu, pārkvalificēšanu vai profesionālo attīstību jomās, kuras dominēs un nākotnē būs pieprasītas globālajā darba tirgū, mēs varētu veidot valsts nākotnes ekonomiku un sekmēt Latvijas konkurētspēju citu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, izceļoties ar augsti kvalificētiem talantiem. Taču ir absolūti skaidrs, ka lai veidotu konkurētspējīgu valsti ir nepieciešama vienota un koordinēti uzraudzīta un īstenota cilvēkresursu politika. Kuram prasīt atbildību par koordinētas valsts cilvēkresursu politikas uzturēšanu?
*"Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku" gala ziņojums, 2019. gads https://em.gov.lv/files/attachments/DarbaTirgus_Gala%20zinojums.pdf
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
