Jaunā norma (new normal) uzņēmējdarbībā ir neizsakāmi digitāla. Daži pārdošanas kanāli, piemēram, izstādes, klātienes konferences un neformālie tīklošanās dzērieni (jā, dzērieni!), ir izzuduši pilnībā. Jau līdz šim augošais digitālā mārketinga sektors ir pieaudzis īpaši strauji pēdējā pusgada laikā, un digitālās transformācijas potenciāls ieguvis aizvien lielāku nozīmi. Redzam, kā uzņēmumi, kuros digitalizācijas procesi ieviesti augstā līmenī, aug pat pusotru reizi ātrāk par citiem nozarē. Par to liecina ne tikai starptautiskie pētījumi, bet arī statistikas dati Latvijā – uzņēmumi, kas spējuši sevi veiksmīgi pierādīt tieši IKT pakalpojumu jomā, ir arī ar visstraujāk augošajiem apgrozījuma un peļņas rādītājiem.
Lai spētu nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi, ne tikai pielāgoties īstermiņa izmaiņām, ir nepieciešama digitālās transformācijas prioritātes noteikšana uzņēmuma mērogā. Digitālajiem procesiem kļūstot būtiskākiem, arī nepieciešamība pēc digitālām prasmēm un kompetencēm aug. Veiksmīgas digitalizācijas pamatā ir cilvēki, kas spējīgi efektīvi un gudri ieviest nepieciešamās pārmaiņas. Šeit rodas divi izšķiroši jautājumi: kā pārliecināties, ka darbaspēkam piemīt nepieciešamās digitālajās prasmes? Kā nodrošināt, lai šīs zināšanas tālāk tiktu nodotas arī citiem uzņēmumiem un industrijām?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
