Jaunā norma (new normal) uzņēmējdarbībā ir neizsakāmi digitāla. Daži pārdošanas kanāli, piemēram, izstādes, klātienes konferences un neformālie tīklošanās dzērieni (jā, dzērieni!), ir izzuduši pilnībā. Jau līdz šim augošais digitālā mārketinga sektors ir pieaudzis īpaši strauji pēdējā pusgada laikā, un digitālās transformācijas potenciāls ieguvis aizvien lielāku nozīmi. Redzam, kā uzņēmumi, kuros digitalizācijas procesi ieviesti augstā līmenī, aug pat pusotru reizi ātrāk par citiem nozarē. Par to liecina ne tikai starptautiskie pētījumi, bet arī statistikas dati Latvijā – uzņēmumi, kas spējuši sevi veiksmīgi pierādīt tieši IKT pakalpojumu jomā, ir arī ar visstraujāk augošajiem apgrozījuma un peļņas rādītājiem.
Lai spētu nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi, ne tikai pielāgoties īstermiņa izmaiņām, ir nepieciešama digitālās transformācijas prioritātes noteikšana uzņēmuma mērogā. Digitālajiem procesiem kļūstot būtiskākiem, arī nepieciešamība pēc digitālām prasmēm un kompetencēm aug. Veiksmīgas digitalizācijas pamatā ir cilvēki, kas spējīgi efektīvi un gudri ieviest nepieciešamās pārmaiņas. Šeit rodas divi izšķiroši jautājumi: kā pārliecināties, ka darbaspēkam piemīt nepieciešamās digitālajās prasmes? Kā nodrošināt, lai šīs zināšanas tālāk tiktu nodotas arī citiem uzņēmumiem un industrijām?
Digitālo prasmju trūkums kā galvenais šķērslis
Ja panākumu atslēga ir tik skaidra, kādēļ visas kompānijas savas komandas nepapildina ar zinošiem digitālās transformācijas ekspertiem un nepielāgo savus procesus? Situācija Latvijā ir īpaši kritiska. Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa vērtējumā (DESI indekss), kas analizē dalībvalstu digitālo attīstību, Latvijas uzņēmējdarbības nozare joprojām atpaliek no ES vidējiem rādītājiem digitālo tehnoloģiju integrācijas aspektā, lielā mērā, jo Latvijas uzņēmumi neizmanto iespējas, ko piedāvā e-komercija.
Šis vērtējums ir cieši saistīts ar kvalitatīvas akadēmiskās izglītības trūkumu IKT un tirgus vadības jomā. Prasmes un digitālie risinājumi, kas uzņēmumiem nepieciešami, lai nodrošinātu izaugsmi, saglabātu konkurētspēju un veiksmīgi turpinātu attīstību, mainās tik strauji, ka tradicionālā izglītības sistēma nespēj uzņēmējiem un talantu lokam tos laicīgi nodrošināt, liecina Pasaules ekonomikas foruma dati. Tas liek mums apzināties, ka būtiska ir uzņēmumu vadītāju vēlme attīstīt savas un darbinieku digitālās prasmes citos praktiskos veidos, tādās jomās kā digitālo produktu vadība, lietotāja pieredzes arhitektūra un izaugsmes stratēģija. Šoreiz gan konsultāciju uzņēmumi nepalīdzēs, jo kompānijām pašam ir nepieciešama integrēta digitālā programma visa uzņēmuma mēroga.
Efektīvākais mācīšanās formāts – zināšanu apmaiņa
Tas noved pie zināšanu apmaiņas tieši starp industrijas ekspertiem. Ikdienā strādājot pie mūsu pašu projektiem, kā arī sadarbojoties ar vadošajām tehnoloģiju kompānijā, esam sapratuši, ka visefektīvākais zināšanu avots, kas arī vainagojas panākumos, ir industriju praktiķi, kas ikdienā saskaras ar līdzīgām problēmām un konstanti ir informēti par tirgus tendencēm. Ņemot vērā, cik mazas ir Latvijas uzņēmēju kopiena, pieredzes apmaiņa lielākoties norisinās ierobežotā, savstarpēji pazīstamu, uzņēmēju lokā. Tas norāda uz zināšu apmaiņas potenciālu un rada lielisku iespēju turpināt attīstīt digitālās transformācijas kultūru Latvijā.
Domājot par to, kā individuāli apgūtās un praksē pierādītās zināšanas nodot tālāk, kopā ar nozares praktiķiem no "Bolt", "Printify", "Ericsson" un citiem esam izveidojuši "Growth School" – programmu, kas veicinātu digitālo prasmju apguvi starptautiskai konkurētspējai, strukturētā un pieejamā veidā. Mērķis – Latvijas uzņēmumu izaugsme – ir skaidrs. Apzināmies arī šķēršļus (digitalizācijas izaicinājumi). Mēs sapulcējām nozares ekspertus un strādājām pie viena no potenciālajiem risinājumiem. Šis ir tikai viens no iespējamiem veidiem, kā doties pretī izaicinājumiem, atliek vien apzināties, ka laiks rīkoties ir tagad.
Pavasarī mēs pierādījām, ka esam spējīgi pielāgoties tirgus izmaiņām ātrāk nekā lielākā daļa pasaules vadošo ekonomiku. Tagad ir pienācis laiks izmantot šo pašu attieksmi, neatlaidību un motivāciju, lai ne tikai panāktu Eiropas valstis digitālajā transformācijā, bet arī tās apsteigtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
