Attālinātais darba režīms ļauj veikt informācijas apmaiņu tikpat efektīvi kā klātienē, tomēr iedvesmot un veidot emocionālu kontaktu ar kolēģiem šādā veidā ir krietni grūtāk. Jaunākie dati rāda, ka piecās lielākajās Eiropas pilsētās katru dienu birojā šobrīd pavada tikai ap 50% strādājošo, savukārt 25% darbinieku turpina darbu no mājām pat visas piecas darbadienas nedēļā*. Ņemot vērā Covid-19 ciklisko raksturu, tuvākajā laikā diez vai redzēsim darbiniekiem pārpildītus birojus. Drosmīgākās prognozes pat paredz, ka biroju dzīve, kādu to esam pazinuši no industrializācijas ēras sākuma, ir pazudusi uz neatgriešanos. Lai nodrošinātu nepieciešamo distancēšanos biroju ietvaros un organizētu cilvēku plūsmu pa ēku stāviem, biroji šobrīd var uzņemt tikai ap 25% līdz 60% no ierastā darbinieku apjoma. Turklāt, pat izslēgtas ēku kondicionēšanas sistēmas, visiem pieejamas roku dezinficēšanas stacijas un plastikas barjeras, kas atdala darba vietas vienu no otras, nerisina drošu nokļūšanu līdz darba vietai, kam visbiežāk tiek izmantots sabiedriskais transports.
Jūlijā veikti Hārvarda, Stenfordas un Ņujorkas universitāšu pētījumi rāda, ka pandēmijas laikā darba dienas garums palielinājies par vidēji 50 minūtēm, darbiniekiem turpinot e-pastu apmaiņu arī pēc darba dienas beigām un kopējā produktivitāte ir pat pieaugusi. Tiesa, apmierinātība ar darbu no mājām ir tieši atkarīga no tā, vai cilvēkam mājoklī pieejama kvalitatīvi iekārtota darba vieta. Citiem vārdiem sakot – ilgstoša strādāšana pie virtuves galda laimi nenes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
