Lietuvas enerģētikas uzņēmuma "Ignitis" sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), kas noslēdzās oktobra sākumā, un Latvijas "airBaltic" ceļš uz eventuālu ienākšanu publiskajā kapitāla tirgū rada praktisku interesi par IPO norisēm pasaulē. Nekas, ko mēs darām vai gatavojamies īstenot Baltijas finanšu tirgos, nav atrauts no starptautiskās kapitāla plūsmas, tirgus gaidām un nosacījumiem. Kas notiek IPO tirgū Covid-19 laikā?
Vai tiešām ir kāda finanšu tirgu joma, kuru nav iedragājusi globālā pandēmija? Izskatās, ka tieši to varam novērot sākotnējo publisko piedāvājumu tirgū, kur šī gada trešajā ceturksnī tika reģistrēti 445 darījumi ar kopējām investīcijām 95 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas ir attiecīgi par 77% un 138% vairāk kā pagājušā gada trešajā kvartālā. Gada trešais kvartāls IPO tirgos parasti ir salīdzinoši klusāks, bet šis gads ir bijis izņēmums, uzrādot tieši trešajā kvartālā piesaistīto augstāko investīciju apjomu pēdējo divdesmit gadu laikā.
Tāpat arī kopējie gada rezultāti līdz trešā kvartāla beigām apsteidz 2019. gada uzrādīto, proti, šogad pirmajos trīs ceturkšņos notikuši par 14 % vairāk IPO darījumu nekā salīdzinošā periodā pērn (872 darījumi pret 768), bet piesaistīto investīciju apjoms šogad ir par 43% augstāks (165,3 miljardi ASV dolāru pret 115,5 miljardiem).
Eiropas IPO tirgu kopējais sniegums šogad gan vēl atpaliek no pērnā gada pirmajiem trim ceturkšņiem (par 19% mazāk darījumu un par 28% mazāk investīciju), taču trešais kvartāls arī Eiropā uzrādīja būtisku izaugsmi salīdzinot ar 2019. gada trešo ceturksni, notiekot par 48% vairāk IPO darījumu, kas piesaistīja par 51% vairāk investīciju. Līdz ar to varam secināt, ka Eiropas tendences neatšķiras no pasaulē un it sevišķi ASV finanšu tirgos novērotā.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka šī gada pirmajos trijos kvartālos lielākā birža pasaulē IPO darījumiem bija Šanhaja, kurā notikuši 180 darījumi, kurai seko ASV "Nasdaq" birža ar 119 darījumiem. Arī piesaistīto investīciju ziņā pirmajā vietā ir Šanhaja ar 39,3 miljardiem ASV dolāru, pretēji "Nasdaq" 34,1 miljardam ASV dolāru. Eiropā pēc IPO darījumu investīciju apjoma šogad pirmo biržu trijnieku veido Londona, kurai seko "Euronext" un "Alternext" birža (Amsterdama, Parīze, Brisele) un Oslo birža.
Galvenais faktors, kas izskaidro šos pārsteidzoši labos IPO rezultātus pandēmijas laikā ir lielais lēti pieejamās naudas apjoms tirgū, kurā investori meklē iespējas izdevīgi ieguldīt, spītējot noskaņojumam sarūkošās valstu ekonomikās. Investori joprojām tic IPO uzņēmumu nākotnes projekcijām un finanšu tirgu spējai uzturēt augstu pieprasījumu pēc kapitāla aktīviem pat recesijas apstākļos.
Skatoties uz priekšu, šī gada pēdējais ceturksnis var sagādāt pārsteigumus – ASV vēlēšanas, pandēmijas izplatība, ASV-Ķīnas attiecību saspīlējums un "Brexit" sarunu grūtības veido sarežģītu fonu investīciju darbībai, kā rezultātā finanšu tirgu dalībnieki gaida paaugstinātu nestabilitāti.
Vidējā un ilgākā termiņā paliek atklāts jautājums, vai kapitāla tirgi var ilgi uzrādīt īpaši labus rezultātus, neskatoties uz nopietniem izaicinājumiem reālajā ekonomikā, proti, ražošanas un pakalpojumu sfērā. Daudzu vadošo pasaules ekonomiku IKP sarūk, bet finanšu tirgi drosmīgi soļo uz priekšu, balstoties uz lielu apjomu lētas likviditātes. Šis ir būtisks novērojums arī tiem Latvijas uzņēmumiem, kas domā par savu IPO nākotnē – proti, īpaši uzmanīgi ir jāvērtē tieši kapitāla tirgu noskaņojums un situācija IPO laikā, kas var nesakrist ar kopējo ekonomisko situāciju. Šādos apstākļos, proti, lai izmantotu izdevīgus IPO darījumu "logus", uzņēmumiem jāvar IPO darījumus īstenot elastīgāk un ar salīdzinoši īsāku gatavošanās periodu.
Tomēr nozīmi IPO darījumos nezaudē arī pamatlietas – uzņēmumam jābūt pamatotam, daudzsološam attīstības stāstam, kurā, pie tam, ir ietverta digitālās transformācijas stratēģija un spēja elastīgi reaģēt nenoteiktības apstākļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
