Latvijas pārvades tīkli un visa elektrības tirdzniecība praktiski darbojas kopā ar Igauniju un Lietuvu, savukārt par elektroapgādes drošumu ir atbildīgs katras valsts attiecīgais PSO. Tomēr jebkura strauja piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība tirgū ietekmē kādu no pārējām valstīm. Tuvākajos gados saskaņā ar nacionālo PSO sniegto informāciju būtiski samazināsies Igaunijas un Lietuvas fosilā kurināmā elektrostaciju jaudas (padomju laikā būvēto mazefektīvo, nolietoto, ekoloģiski nepieņemamo Igaunijas degakmens jaudu, un Lietuvas līdzīgu veco tikai gāzes/ mazuta energobloku slēgšana). Normālā sistēmas darba režīmā ar vietējo ražošanu vēl varētu nosegt visu elektroenerģijas pieprasījumu, tomēr avārijas režīmā, t.i., atslēdzoties kādam kritiskam ražojošam elementam, vairs netiktu nodrošināta nepieciešamā rezerve. Šādā gadījumā nāktos paļauties tikai uz importu no Somijas, Zviedrijas vai Polijas. Turklāt jāņem vērā, ka Polija pakāpeniski slēgs savas ogļu stacijas, un Zviedrija – atomelektrostacijas. Somijā, kurā būtisks elektroenerģijas apjoms tiek importēts, notiek jaunas AES būvniecība, bet celtniecība ir būtiski aizkavējusies, un nav zināms, kad to iedarbinās.
Jaudas pietiekamības novērtējums Baltijas valstīs, strādājot "izolētas salas" režīmā pēc 2025. gada
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
