Māris Balodis: Svarīgi saglabāt Latvijas ģenerācijas jaudas  (3)

Latvijas pārvades tīkli un visa elektrības tirdzniecība praktiski darbojas kopā ar Igauniju un Lietuvu, savukārt par elektroapgādes drošumu ir atbildīgs katras valsts attiecīgais PSO. Tomēr jebkura strauja piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība tirgū ietekmē kādu no pārējām valstīm. Tuvākajos gados saskaņā ar nacionālo PSO sniegto informāciju būtiski samazināsies Igaunijas un Lietuvas fosilā kurināmā elektrostaciju jaudas (padomju laikā būvēto mazefektīvo, nolietoto, ekoloģiski nepieņemamo Igaunijas degakmens jaudu, un Lietuvas līdzīgu veco tikai gāzes/ mazuta energobloku slēgšana). Normālā sistēmas darba režīmā ar vietējo ražošanu vēl varētu nosegt visu elektroenerģijas pieprasījumu, tomēr avārijas režīmā, t.i., atslēdzoties kādam kritiskam ražojošam elementam, vairs netiktu nodrošināta nepieciešamā rezerve. Šādā gadījumā nāktos paļauties tikai uz importu no Somijas, Zviedrijas vai Polijas. Turklāt jāņem vērā, ka Polija pakāpeniski slēgs savas ogļu stacijas, un Zviedrija – atomelektrostacijas. Somijā, kurā būtisks elektroenerģijas apjoms tiek importēts, notiek jaunas AES būvniecība, bet celtniecība ir būtiski aizkavējusies, un nav zināms, kad to iedarbinās.

Jaudas pietiekamības novērtējums Baltijas valstīs, strādājot "izolētas salas" režīmā pēc 2025. gada

Avots: AS "Augstsprieguma tīkls" https://www.ast.lv/sites/default/files/editor/PSO_Zinojums_2019.pdf 42. lpp; 7. att.

Saskaņā ar PSO prognozēm maksimālā slodze Latvijā pieaugs no 1214 MW 2019. gadā līdz gandrīz 1500 MW 2030. gadā. Elektrības patēriņš nesamazināsies, jo, pieaugot labklājībai, palielināsies dažādu elektrisko ierīču izmantošana – sākot no kondicionieriem/ siltumsūkņiem un beidzot ar elektriskajām automašīnām.

Līdz 2030. gadam arī Latvijā, visticamāk, būs uzbūvēti lieljaudas vēja parki vairāku simtu megavatu jaudas apjomā. Tomēr vēja elektrostacijas (VES) darbojas neregulāri, un PSO novērtējis vēja staciju sniegumu kopējā bilancē tikai dažu desmitu megavatu apmērā. Piemēram, konservatīvajā scenārijā PSO plāno, ka 2030. gadā janvāra maksimālās slodzes segšanā VES Latvijā piedalīsies tikai ar 40 MW jaudu, Igaunija ar 149 MW (zaļā josla attēlā). Parādīsies arī saules bateriju parki, bet šīm tehnoloģijām arī ir raksturīga elektrības ģenerēšanas nenoteiktība, tās neesamība ziemas rīta/vakara slodžu maksimuma stundās. PSO ziņojumā hidroelektrostaciju jauda ir analizēta no ūdens caurplūdes viedokļa, un, lai novērtētu risku atbilstoši vēsturiski novērotajai minimālajai caurplūdei, Daugavas HES jauda bilances aprēķinos ir samazināta vairākas reizes.

Termoelektrostaciju darbība ir valstiski nozīmīga

Šādos apstākļos ievērojami palielināsies kurināmā elektrostaciju nozīme – tās ir gan lielās Rīgas TEC, gan nelielās reģionālās biomasas koģenerācijas stacijas. Būs jāpaļaujas arī uz jūras kabeļu drošu darbību. Tomēr, ja no ierindas izies gaisvadu līnija starp Lietuvu un Poliju vai kāds no Baltiju savienojošiem jūras kabeļiem, vietējā ģenerācija varētu nespēt nodrošināt visu pieprasījumu. Ģenerācijas iztrūkuma risks varētu iniciēt energosistēmas mēroga elektrības atslēgumu.

Palielinoties jaudu deficītam, būs iespējams pārbaudīt, cik efektīva būs elektrības tirgus reakcija uz piedāvājuma samazinājumu. Nepalielinot efektīvu bāzes staciju jaudas, Baltijas valstīs esošās fosilā kurināmā stacijas būs spiestas maksāt par papildu emisiju kvotām, lai spētu ražot elektrību, kas tirgū būs dārgāka. Savukārt lietotājiem nāksies vai nu to apmaksāt, vai reorganizēt savu patēriņa struktūru, piemēram, samazinot patēriņu augstu cenu brīžos. 2017. gadā Rīgas Tehniskā universitāte pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma veica pētījumu "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori". Ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus, zinātnieki modelēja nākotnes scenārijus un konstatēja, ka konservatīvajā scenārijā 2028. gadā vidējā svērtā elektrības cena bez TEC būtu par 44 EUR/MWh lielāka. To apliecina arī 2016. gada novērojumi – stundās, kad TEC-2 nebija iespējama elektroenerģijas ražošana plānotu vai neplānotu remontdarbu dēļ, vidējā nākamās dienas tirgus cena Latvijā bija 68,30 €/MWh, bet laikā, kad TEC-2 ražoja elektroenerģiju, elektrības cena Latvijā bija vidēji 39,09 €/MWh. Cits piemērs – šī gada 20. oktobrī tehnisku iemeslu dēļ nestrādāja līdzīgs Elektrēnu gāzes/tvaika kombinētā cikla bloks Lietuvā, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc īslaicīgi biržas cena sasniedza 175 EUR/MWh.

AS "Latvenergo" lielās elektrostacijas, protams, netiks slēgtas. Visās lielākajās elektroenerģijas ražotnēs dažādās stadijās notiek rekonstrukcija, lai palielinātu to jaudu. Piemēram, TEC-1 iekārtas tika nodotas ekspluatācijā 2005. gada 31. oktobrī. Tur tika uzstādītas gāzes turbīnas SGT-800. Turbīnu ražotājs "Siemens" šo modeli pakāpeniski ir modernizējis, optimizējot dažādas komponentes un palielinot turbīnas jaudu un efektivitāti. 2019. gadā "Latvenergo" pieņēma lēmumu par TEC-1 gāzes turbīnu modernizāciju. Šobrīd nepieciešamie darbi ir izpildīti, un turbīnu lietderības koeficients ir palielināts apmēram par 1,5%, un energobloka jauda ir pieaugusi par apmēram 15 MW pie nemainīgas siltuma slodzes. Ņemot vērā īstenotos projektus un veiktās izpētes par efektivitātes un elastīguma uzlabošanu, līdzīgi tiek plānota arī TEC-2 modernizācija, kā arī šobrīd ražotnes teritorijā top lielākā siltuma akumulācijas tvertne ar siltumnesēja tilpumu līdz 18 tūkst. m³. Šī iekārta būs viens no apjomīgākajiem un efektīgākiem risinājumiem, lai uzlabotu energoefektivitāti valstī, jo nodrošinās efektīvāku kurināmā izmantošanu un mazākus CO₂ izmešus; palielinās AS "Latvenergo" TEC konkurētspēju un tirgū sniegs labākus siltumenerģijas un elektroenerģijas piedāvājumus.

Daugavas HES ģenerējošo iekārtu jauda, plānveidīgi veicot rekonstrukcijas darbus, ir palielināta no 1517 MW 2010. gadā līdz 1558 MW šobrīd. Veicot šos darbus, arī efektivitāte visai būtiski ir uzlabota, kas palielina "zaļās" elektroenerģijas izstrādi.

Dažos gados jaunu lielu bāzes jaudu elektrostaciju nevar uzbūvēt. Ja tiešām būs signāli, ka piepildās Latvijas PSO minētais jaudu deficīts, varēs attīstīt alternatīvus risinājumus – elektriskās baterijas kā rezervju avotus, lokālus tīklus ar atbilstošu mikroģenerāciju u.c. projektus. Tomēr AS "Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) darbība ir valstiski nozīmīga, nodrošinot Latvijai un Baltijai tik nepieciešamo jaudas pietiekamību un elektroenerģijas ražošanu, turklāt koģenerācijas staciju loma tirgū nākotnē saglabāsies.