Prieks redzēt, ka ar katru gadu pieaug mūsu Latvijas lauksaimnieku interese par nākotnes tehnoloģijām un ilgtspējīgu saimniekošanu, kas saistīta gan ar precīzo lauksaimniecību, gan "no-till" jeb bezaršanas tehnoloģiju sējmašīnām un citām inovācijām. Tikai mainot domāšanu un sākot interesēties par jaunām, tehnoloģiski efektīvākām un "viedākām" saimniekošanas metodēm, mēs spēsim sasniegt nākamo desmitgadu mērķus – noķert savā labklājībā attīstītākās Eiropas valstis un arī ieviest Latvijas plānus ilgtspējas jomā, lai tāpat kā Eiropas Savienība sasniegtu vīziju kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē.
Ražošanas efektivitātes paaugstināšana ir vienīgais veids kā virzīties uz lielāku labklājību ne tikai Latvijas laukos, bet arī valstī kopumā. To kā vienu no galvenajiem attīstības virzieniem nosaka arī Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, kas ir galvenais valsts vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas būtībā nozīmē, ka pirmkārt, jau pāris gadu laikā Latvijas laukos ir jāievieš jauni, tehnoloģiski attīstīti risinājumi. Tātad redzēsim arvien vairāk izmantojam energoefektīvas iekārtas, piemēram, bezpilota iekārtas, no-till tehnoloģiju sējmašīnas, saules paneļus, vēja turbīnas utt. Otrkārt, viedo un videi draudzīgo lauksaimniecības metožu ieviešana, t.i., mazāk minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošana un vairāk videi draudzīgas metodes. Treškārt, efektīva mēslojuma izmantošana – šeit strādā precīzās tehnoloģijas, kas ļauj izmērīt kurā kvadrātmetrā nepieciešams vairāk mēslojuma, lai nepārmēslotu jau auglīgo lauka daļu un netērētu resursus nevajadzīgi piesārņojot vidi. Efektīvākās zemnieku saimniecībās jau izmanto šo metodi mēslošanas plānošanai, lai dotu laukam tieši tik, cik nepieciešams. Papildus tam, jāņem vērā noteiktie uzstādījumi attiecībā uz kopējo SEG emisiju intensitāti, oglekļa izmešu samazinājumu atmosfēras gaisā un ūdens kvalitātes uzlabošanu.
No Eiropas Savienības budžeta nākamajā lauku attīstības periodā, septiņos gados, Latvijas lauku attīstībai un tiešmaksājumos lauksaimniekiem būs piešķirti aptuveni 3,2 miljardi eiro. Ir uzstādījums, ka 40% no šī atbalsta līdzekļi būs jānovirza tieši vides un klimata prasību ieviešanai un izpildīšanai. Tāpat iecerēts, ka plašāku atbalstu saņems tieši mazās saimniecības, piemēram, tehnikas modernizācijai un efektīvāku risinājumu ieviešanai. Savukārt lielajām saimniecībām būs iespēja apgūt šo līdzekļus, novirzot tieši investīcijām klimata un energoefektivitātes pasākumiem. Tas nozīmē, ka lielajām saimniecībām būs jāskatās inovāciju virzienā, piemēram, uz saules paneļiem, vēja turbīnām, precīzajām un videi draudzīgajām tehnoloģijām. Un tieši pēdējo – "no-till" tehnoloģiju – vēlos īpaši izcelt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
