Noslēdzoties pirmajiem pieciem darba mēnešiem VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdē, gribu dalīties pārdomās par to, kā attīstās lielākais un vecākais transporta infrastruktūras uzņēmums Latvijā. Resurss ar lielu nākotnes potenciālu, kas atrodas krustcelēs. Tiesa, šīs nav tādas krustceles, kurās atliek vien pareizi nogriezties, lai viss pēkšņi nostātos savās vietās. Dzelzceļa gadījumā tās ir krustceles, kas, tēlaini izsakoties, atrodas daudzās savstarpēji saistītās dimensijās – mūs ietekmē ģeopolitiski lēmumi, mūs ietekmē cilvēku maksātspēja, ietekmē konkurentu darbība kravu pārvadājumu tirgū, arī valdības lēmumi un daudzas citas lietas. Tomēr centīšos akcentēt trīs nozīmīgākos faktorus, kas ir Latvijas dzelzceļam aktuāli un izšķiroši.
Pirmkārt, ir jāapzinās, ka LDz darbība ir bijusi un ir atkarīga no kravu plūsmas, galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas. Kravas ir galvenais LDz ienākuma avots, tāpēc, ja, piemēram, pirms astoņiem gadiem pārvadāto kravu daudzums sasniedza 60 miljonus tonnu, pērn tie bija aptuveni 40 miljoni, bet 2020. gadu droši vien pabeigsim ar vēl jūtami mazāku kravu apjomu. Tātad situācija ir būtiski mainījusies. No šīs kravu dinamikas izriet turpmākie lēmumi par uzņēmuma attīstību. Jāapzinās, ka kravu apjoms pamatā ir atkarīgs no ģeopolitiskiem apstākļiem, proti, lai arī LDz vadības komanda mērķtiecīgi strādā un turpinās darbu pie kravu piesaistes, ir lietas un procesi, ar kuriem mums jārēķinās kā ar "dotajiem".
Otrkārt, LDz pārvalda sazarotu un plašu infrastruktūru. Tā ir infrastruktūra, kas prasa uzturēšanu un ieguldījumus: lai kravu un pasažieru pārvadājumi būtu droši, sliedes ir jāatjauno tieši tāpat kā autoceļi. Vienīgi Latvija un Lietuva līdz šim bija spējīgas uzturēt infrastruktūru no iegūtās peļņas par kravu pārvadājumiem. Visas citas Eiropas valstis iegulda savu dzelzceļu infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā ievērojamu publiskā finansējuma daļu. Piemēram, Somijā tie ik gadu ir ap 80 tūkstošiem eiro uz katru dzelzceļa sliežu kilometru, Čehijā vairāk nekā 100 tūkstoši eiro gadā. Tā tas bija līdz šim. Šovasar LDz bija spiests griezties pie valdības un Saeimas, lai lūgtu atbalstu infrastruktūras uzturēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
