Viens no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) darbības lielākajiem izaicinājumiem ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis nākotnē – tas nozīmē vērtīgo valsts īpašumu saglabāšanu un attīstību, kā arī ilgtspējīgu valsts īpašumu pārvaldību, tāpēc mūsu prioritāte ir esošo nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem. VNĪ mērķtiecīgi strādā pie degradēto īpašumu sakārtošanas, pārdošanas vai nodošanas citām iestādēm, radot iespēju to jaunai attīstībai. Gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts pārvaldes vajadzībām nepieciešamo īpašumu sakārtošanai un ilgtspējīgu biroju, tai skaitā iestāžu centralizēto biroju izveidei, kas rada izmaksu ietaupījumu ilgtermiņā.
Arī starptautiskās NĪ pārvaldītāju asociācijas "The Public Real Estate Collaborative Network" (kuras biedrs ir VNĪ) 2019. gada pārskats liecina, ka kopumā pasaulē valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā dominē pārvaldības centralizācija, valsts nekustamo īpašumu portfeļa un portfelī esošo biroju īpašumu optimizācija un nevajadzīgo īpašumu pārdošana. Tas kopumā paaugstina valsts pārvaldes efektivitāti un atbilst VNĪ esošajam darbības virzienam.
Lai gan valstī nav pieejamas statistikas par kopējo degradēto būvju skaitu, tāpat arī sapratne par to, ko mēs saucam par vidi degradējošu būvi un kurā kategorijā – A, B vai C (ar nelielām degradācijas pazīmēm) tā iederas, daudzkārt atšķiras, ir pamats secināt, ka nospiedošais vairums degradēto īpašumu ir privātīpašumi – VNĪ un pašvaldību pārziņā esošo objektu skaits ir neliels. Piemērs tam ir Rīgas pašvaldība. Pēc Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas klasifikācijas Rīgā šobrīd ir 634 vidi degradējoši objekti, no tiem 23 jeb 3,6% ir valsts pārvaldībā esošas būves (A un B kategorija), 12 – pašvaldības pārziņā esoši īpašumi, bet vairākums – teju 600 būves ir privātīpašumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
