Baltijas biržā kotētie uzņēmumi atpaliek atvasināto finanšu instrumentu izmantošanā – tikai 28% pārvalda aizdevumu procentu likmju risku un vēl mazāka daļa uzņēmumu – tikai 14% – pievērš uzmanību valūtas svārstību riskam, lai gan finanšu tirgi ir arvien nepastāvīgāki, secināts "SEB bankas" jaunākajā pētījumā, kas analizēja "Nasdaq Baltic" kotēto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu tendences risku pārvaldīšanā. Tikmēr gandrīz visi Vācijas, Zviedrijas un Lielbritānijas biržās kotētie lielākie uzņēmumi šos riskus pārvalda ļoti aktīvi.
Covid-19 pandēmijas izraisītās cenu svārstības finanšu tirgū uzņēmumu dienas kārtībā atkal mainījušas prioritātes attiecībā uz finanšu risku pārvaldīšanu. Nav tā, ka finanšu risku pārvaldīšana pirms tam nebija aktuāla, taču, ņemot vērā vairākus gadus novēroto procentu likmju pazemināšanos un salīdzinoši mierīgos valūtu tirgus, prioritāšu sarakstā šis fokuss bija zemākās vietās.
"Pagājušajā gadā neviens neprognozēja, ka naftas cena var būt negatīva (ASV tirgū šāda situācija "futures" tirgū bija 20. aprīlī), reti kurš pieļāva, ka AAA reitinga valstij valūta mēneša laikā svārstīsies 30% robežās (Norvēģijas krona to izdarīja) un procentu likmēs tika sagaidīta piesardzīga stabilitāte, nevis svārstības 100 bāzes punktu robežās (dažādos tirgos dažādām procentu likmēm pieaugušā riska dēļ pavasarī bija pat lielākas svārstības). Redzam arī, ka pērnā gada nogalē veiktajā "SEB Finanšu direktoru aptaujā", piemēram, valūtas svārstību risku uzņēmēji vērtējuši kā vienu no zemākajiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
