Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.
ES politikas kurss ir veiksmīgi iekļauts arī Latvijas politikas dokumentos, proti, Nacionālais Enerģētikas un klimata plāns paredz, cita starpā, ka 2030. gadā vismaz 50% no Latvijas enerģijas gala patēriņa nodrošinās atjaunojamā enerģija. Šobrīd, faktiski jau daudzus gadus, Latvijas atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir aptuveni 38 – 40% robežās – tas ir daudz, taču lielāko daļu šīs enerģijas ražo jau sen būvētās hidroelektrostacijas. Latvijas problēma nav šodiena – problēma ir izaugsmes trūkums – katrs nākamais atjaunojamās enerģijas procents Latvijā nāk ļoti lēni un smagi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
