Pēteris Stepiņš, Swedbank
Foto: Publicitātes foto
Kādos uzņēmumos un iniciatīvās nonāk mūsu pensiju uzkrājumi? Vai šie ir ieguldījumi, kas atbalsta pelnošu un vienlaikus ilgtspējīgu, vidi saudzējošu biznesu, vai arī to vienīgais mērķis ir nopelnīt par katru cenu? Šiem jautājumiem būtu vērts pievērst uzmanību katram pensijas krājējam, jo mūsu visu kopīgais "balsojums" par atbildīgāku attieksmi pret vidi un cilvēkiem ir gana iespaidīgs – Latvijas gadījumā runa ir par vairāk nekā 5 miljardiem eiro (pensiju 2. un 3. līmeņi kopā). Nonākot ekonomikā, šī nauda veido mūsu nākotni. Turklāt sausi dati rāda – ilgtspēja nav tikai skaisti vārdi, pensiju kontekstā tā nes peļņu, turklāt peļņu ilgtermiņā.

"Swedbank" kā viens no lielākajiem pensijas kapitāla pārvaldītājiem jau 2019. gada sākumā sāka pastiprināti ieviest ilgtspējas kritērijus klientu līdzekļu pārvaldīšanā. Patlaban atbildīgu investīciju principi tiek attiecināti uz visiem "Swedbank" 2. un 3. līmeņa pensiju plāniem. Praksē tas nozīmē, ka ieguldām tādos uzņēmumos, kas ir ilgtspējīgi un sociāli atbildīgi, – tos raksturo augstu korporatīvās pārvaldības standartu ievērošana; cīņa pret korupcijas riskiem; rūpes par darbinieku drošību, veselību un izglītību; vienlīdzīgu iespēju un dažādības veicināšana darba vietā; piesārņojuma samazināšanu un zaļās enerģijas izmantošanas sekmēšana. Ņemot vērā, ka daļa no pensiju kapitāla tiek ieguldīta dažādu valstu valdību vērtspapīros, tad šeit uzsvaru liekam uz valsts cilvēktiesību rādītājiem, kā arī neaizdodam naudu tādiem militārajiem agresoriem kā Krievija, vai arī pretrunīgai valstij kā Saūda Arābija. Iespējams, nākotnē skatīsimies arī citas valstu valdību ilgtspējas dimensijas, taču pašlaik esam izvēlējušies sociālo prizmu, caur kuru skatīties valstu ilgtspēju.

Ja apskatām mūsu ieguldījumus uz šā gada 30. septembri, lielākā daļa no tiem nonākuši Francijas un Spānijas valdību emitētajās obligācijās, kā arī tādos uzņēmumu akciju fondos, kas ievēro ilgtspējas un atbildīga biznesa principus savos ieguldījumu portfeļos (proti, investē uzņēmumu akcijās, kas pamatā atbilst noteiktiem kritērijiem). Kopumā pēc mūsu aplēsēm trešā ceturkšņa beigās ilgtspējīgi bija ieguldīti 84% no 2. un 3. pensiju līmeņa līdzekļiem jeb 1,85 miljardi eiro. Kopā ar mūsu Baltijas valstu kolēģiem esam vieni no pirmajām finanšu institūcijām Baltijā, kas mērķtiecīgi pārvirza savu klientu pensiju ieguldījumus ilgtspējīgos fondos. Te jāpiebilst, ka Covid-19 pandēmijas laikā šie ilgtspējīgie fondi ir uzrādījuši labāku ienesību nekā fondi, kas iegulda neilgtspējīgos risinājumos. Pašlaik pasaulē ir vērojama arī paaudžu, domāšanas un attieksmes maiņa, – valdības, uzņēmumu vadītāji un arī darbinieki aizvien vairāk pievērš uzmanību tam, kādas būs mūsu darbības sekas. Līdz ar to ilgtspējīgu ieguldījumu idejai ir spēcīgs nākotnes potenciāls, un šobrīd mēs apsteidzam šo tendenci, kamēr citi sekos tikai pēc tam.

Kāpēc ilgtspēja ir svarīga nākotnes pensijas saņēmējam?

Otra tendence, kas raksturo mūsu ieguldījumu politiku, ir aizvien vietējam tirgum būtiskas investīcijas Baltijas valstu uzņēmumu un valstu vērtspapīros. Ja pirms pieciem gadiem Latvijas tirgū no pensiju kapitāla bija ieguldīti nepilni deviņi miljoni eiro, šī gada aprīlī tie bija jau 197 miljoni eiro. Līdzīga tendence vērojama arī Baltijas mērogā – ja pirms pieciem gadiem no visiem pensiju uzkrājumiem Baltijā bija investēti nepilni 38 miljoni eiro, tagad šie ieguldījumi tuvojas 290 miljoniem. Lauvas tiesa no šīm investīcijām nonākusi uzņēmumu obligācijās, nekustamā īpašuma fondos un riska kapitāla fondos. Minētie atbildīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējas principi, protams, attiecas arī uz šiem ieguldījumiem. Arī turpmāk plānojam ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumu vērtspapīros, jo ienesīgums no šīm investīcijām ir bijis gana augsts un šis ir mūsu pašu krātais kapitāls, kas nonāk vietējā ekonomikā un veicina jaunu, inovatīvu uzņēmumu rašanos. Veidojas sava veida ekonomikas cikls, kurā mūsu uzkrājumi strādā kā attīstību veicinošs faktors, rada jaunas darba vietas un ļauj pelnīt. Jāsaka, ka vietējā kapitālā tirgus (gan publiskais, gan alternatīvo ieguldījumu fondu) nav bijis pārāk populārs citu lielo investoru vidū. Iespējams, tas tādēļ, ka šīs investīcijas prasa lielu laika resursu gan to sākotnējā izvērtēšanā, gan turpmākā uzraudzīšanā. Taču ikviena iedzīvotāju pensiju 2. vai 3. līmeņa pensijas uzkrājums ar Swedbank plānu starpniecību ir investīcija vietējās ekonomikas atbalstam. Kopumā šis investīciju mērogs varētu būt vēl lielāks par esošo, ja tiktu veicināta lielo uzņēmumu ienākšana biržā.

Abas minētās tendences rāda, kā pensiju kapitāls kļūst par pārmaiņu virzītājspēku. Pasaulē lielāko investīciju fondu lēmumi, piemēram, par ieguldījumiem t.s. "zaļās enerģijas" risinājumos, rada paliekošas pārmaiņas ekonomikā un mūsu ikdienā. Panākt ražošanas un transporta pārorientēšanos uz klimatam draudzīgiem risinājumiem nevar tikai ar administratīviem valdību lēmumiem vien. Tāpēc mēs dodam priekšroku ieguldījumu fondiem, kuru pārvaldnieki ir pievienojušies ANO atbalstītajai deklarācijai par Atbildīgas ieguldīšanas principiem, kā arī esam organizācijas "Principles for Responsible Investment" biedrs (apvieno vairāk nekā 2400 investoru visā pasaulē, to pārvaldīto līdzekļu apjoms pārsniedz 100 triljonus ASV dolāru). Mūsdienās ieguldījumu izvietošana nav tikai stāsts par peļņas gūšanu vien, bet arī par atbildības apzināšanos, ka ar saviem lēmumiem veidojam nākotnes pasauli. Tas, kādi ir šīs naudas ceļi šodien, rada sekas, ko jutīsim rīt un vēl ilgi pēc tam. Tāpēc ikvienam ekonomiski aktīvam iedzīvotājam būtu jāizvērtē, kur tiek ieguldīta jūsu nākotnes pensijas nauda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!