Delfi foto misc. - 77276
Foto: Eiropas Centrālā banka
Kopš Senās Grieķijas laikiem jēdzieni "nauda" un "skaidrā nauda" faktiski uzskatīti par sinonīmiem – monētas un vēlāk arī banknotes cilvēkiem vienmēr kalpojušas kā efektīvs un plaši pieņemts maksāšanas līdzeklis ikdienas darījumos. Taču pēdējos gados digitālā revolūcija likusi cilvēkiem būtiski mainīt maksāšanas paradumus – arvien ierastāk kļuvis veikt maksājumus, nopīkstinot karti, pārbraucot ar pirkstu viedtālrunim vai izmantojot viedpulksteni.

Jaunā Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku pētījumā par eirozonas patērētāju attieksmi pret maksājumiem (study on payment attitudes of consumers in the euro area; SPACE) liecina, ka gandrīz puse eirozonas pieaugušo iedzīvotāju tagad dod priekšroku digitālajiem maksājumiem, un šķiet, ka šī tendence koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas laikā kļuvusi vēl izteiktāka. Lai gan personīgi veiktajos darījumos kā maksāšanas līdzekli joprojām visvairāk izmanto skaidro naudu, tās īpatsvars sarūk. Veicot attālinātos maksājumus, visbiežāk izvēlētais risinājums ir karšu maksājumi un e-maksājumi. Savukārt rēķinus cilvēki visbiežāk apmaksā, izmantojot tiešā debeta maksājumus un kredīta pārvedumus.

Šādi kontrastējoši konstatējumi liecina, ka neviens no pašlaik pieejamajiem maksāšanas līdzekļiem pilnībā neapmierina visas patērētāju prasības. Tas skaidri norāda, cik svarīgi ir turpināt piedāvāt iespēju izvēlēties maksāšanas veidu, nepieļaujot nekādus kompromisus attiecībā uz cilvēku vēlmi veikt maksājumus ātri, droši, lēti un ērti. Var uzskatīt, ka skaidrā nauda un digitālā nauda viena otru papildina – to līdzāspastāvēšana piedāvā lielāku izvēli un vieglāku piekļuvi vienkāršiem maksāšanas veidiem visām sabiedrības grupām, nodrošinot augstu iekļautības un noturības līmeni maksājumu jomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!