Imants Lipskis: Sociālā uzņēmējdarbība kā ilgtspējīgs instruments  (1)

Nav noslēpums, ka jebkura uzņēmējdarbības veida pamata jēga ir peļņas gūšana, taču to ir iespējams realizēt, integrējot uzņēmējdarbībā vispārcilvēcisko un sociālo aspektu. Tādējādi uzņēmējs ne tikai realizē sevi uzņēmējdarbībā, bet arī gūst garīgo piepildījumu, piemēram, dodot iespēju nopelnīt iztiku cilvēkiem ar invaliditāti u.c.

Tendences šobrīd

Domājot par sociālo uzņēmējdarbību, ne mazāk būtiski ir atcerēties, ka tā ne tikai nodrošina noteiktu sabiedrības grupu integrāciju darba tirgū, bet arī palīdz risināt nesen tik aktuālo darbaspēka trūkuma problemātiku, kas agrāk vai vēlāk, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, atkal kļūs aktuāla. Proti, līdz šim ekonomiski neaktīvo sabiedrības grupu aktivizācija un integrācija darba tirgū var dot pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomikas veselību kopumā.

Tieši sociālā uzņēmējdarbība un pieejamie atbalsta mehānismi ("Altum" grants, Labklājības ministrijas atbalsts projektu realizācijā) var palīdzēt pieņemt lēmumu kļūt par sociālo uzņēmēju. Un šis atbalsts ir "makšķere, nevis zivs"¹, kur galvenais priekšnosacījums ir individuālā uzņēmība, un, kā liecina statistika, – Latvijā uzņēmīgu cilvēku kļūst arvien vairāk.

Arī nozares vai jomas, kurās sociālie uzņēmumi darbojas, – darba integrācija, izglītības veicināšana, sports, vides aizsardzība, pilsoniskās sabiedrības veidošana u.c. – liecina, ka sociālo izaicinājumu spektrs ir plašs ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Vienlaikus sociālās uzņēmējdarbības redzamās izpausmes ir dažādas, netradicionālas un inovatīvas. Tas savukārt liecina par milzīgo potenciālu, lai Latvijā attīstītos dažāda profila un specializācijas sociālie uzņēmumi.

Esošie un nākotnes izaicinājumi

Analizējot esošās tendences un sociālo uzņēmēju pieredzi, iespējams saskatīt divus izaicinājumu kopumus. Pirmais ir stāsts par neizmantoto potenciālu Latvijas novados – vismazāk sociālo uzņēmumu ir Latgalē, Zemgalē un Vidzemē sekmīgu sociālās uzņēmējdarbības formu īstenošanai.

Sociālās uzņēmējdarbības attīstībā novados svarīga loma ir arī pašvaldībām, kuru rīcībā nodoti Sociālā uzņēmuma likumā paredzētie atbalsta instrumenti, lai sekmētu sociālo uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā. Ir virkne pozitīvu piemēru (piemēram, Ogres un Cēsu novads), kur vietvara kopā ar uzņēmējiem domā un praktiski atbalsta un iedrošina vietējos iedzīvotājus kļūt par sociālajiem uzņēmējiem un dot savu ieguldījumu aktuālo sociālo problēmu risināšanā atbilstoši vietējai situācijai un vajadzībām.

Otrs izaicinājumu kopums ir saistīts ar sociālās uzņēmējdarbības īstenošanu jeb dzīvotspējīga biznesa plāna sagatavošanu un realizāciju, lai sociālā uzņēmēja iniciatīva būtu ilgtspējīga. Šobrīd tikai puse no iesniegtajiem biznesa projektiem ir apstiprināti, kas norāda uz nepieciešamību pirms biznesa projekta uzsākšanas konsultēties pie speciālistiem, apmeklēt mācības un iedvesmoties, lai gūtu pārliecību, ka iecerētā iniciatīva būs realizējama.

Tomēr ne visi sociālajā vai labdarības jomā strādājošie var kļūt par uzņēmējiem, un otrādi. Sociālajam uzņēmējam ir nepieciešams skaidrs redzējums gan par sociālo problēmu, gan biznesa ideju – tad tas ir iespējams. Ir gan veiksmīgi darba integrācijas uzņēmumi, kas izveido darba vietas sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, gan uzņēmumi, kas darbojas izglītības nozarē vai vides aizsardzībā, kā arī sociālie uzņēmumi, kas ar savu darbību nodrošina kultūras daudzveidību. Vienlaikus jāatceras tas, ka strādāt sabiedrības labā ir misijas darbs, kā arī tas, ka sociālā uzņēmējdarbība nav labdarība, jo uzņēmumam jābūt rentablam un stabilam, lai varētu sociālo misiju pildīt ilgtermiņā.

Labā ziņa ir tā, ka joprojām pieejams finansējums sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā, tāpat ir iespējas saņemt informatīvo atbalstu un konsultācijas sociālā biznesa ideju attīstībai, tikai katram jāatrod sava niša un jāuzstāda sociālais mērķis, ko īstenot, atbalstot to sabiedrības daļu, kurai tas visvairāk nepieciešams.

1 https://skaties.lv/zinas/bizness/ekonomika/kazaks-latvija-lidz-sim-krizi-parlaidusi-krietni-labak-neka-eiropa-videji/