Lai rīdzinieki turpmāk neapsvērtu došanos prom labākas dzīves un sadzīves apstākļu meklējumos ārpus galvaspilsētas, nozīmīgs ir uzstādījums, ka nepieciešamo atbalstu aktīvai darbībai var rast pašvaldībā, tās pārvaldes vienībās, kompetences centros un atbildīgajās struktūrās. Tas ir arī solījums īpašumu īpašniekiem, ka īpašumu sakārtošana un pilnveidošana būs vieglāk saprotama un ērtāka, ka investīcijas veicinās Rīgas labklājību, respektēs pilsētnieku dzīves kvalitāti un arhitektūras vērtības.
Lai arī diskusijas par prioritāriem projektiem un attīstībā iesaistīto pušu kompetenču un pilnvaru "pārdali" vēl tikai uzņem apgriezienus, būvju atbilstība pilsētas ilgtermiņa mērķiem un īstermiņa uzdevumiem ir un paliks katras pašvaldības arhitektu (plašākā nozīmē) pārziņā. Kā šo pienākumu vislabāk īstenot neoliberālā metropolē ar progresīvām iniciatīvām, kurā daļa pienākumu un atbildības nodota komersantiem un attiecīgo jomu profesionāļiem un kuras mērogu un ietekmi var salīdzināt vien ar citām Baltijas jūras reģiona valstu galvaspilsētām? Iedvesmojošākie Eiropas un Skandināvijas piemēri apliecina, ka tieši plānotāji, urbānisti, arhitekti, inženieri, dizaineri un mākslinieki investīcijas var padarīt ilgtspējīgas un iederīgas pilsētvidē!
Būvatļauja kā sabiedrības labums
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
