Pagājuši gandrīz pieci gadi kopš 2015. gada 12. decembra, kad Kioto protokola vietā 21. Klimata pārmaiņu konferences laikā Parīzē tika panākta vienošanās par jaunu globālo nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, pazīstamu kā "Parīzes nolīgums". Nolīgums, kas tika parakstīts 2016. gada 22. aprīlī, ietvēra līdzsvarotu rezultātu un rīcības plānu, lai ierobežotu globālo sasilšanu būtiski zem 2 °C robežvērtības un censtos ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5 °C robežās.
Lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu un izveidotu klimatneitrālu Eiropas Savienību (ES) atbilstoši ES starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, 2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Zaļo kursu. Dēvēta arī par izaugsmes stratēģiju, tā ietver mērķi pārveidot ES par klimatneitrālu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Līdz šim ES apņemšanās Parīzes klimata nolīguma ietvaros paredzēja 2030. gadā samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, bet Zaļā kursa ietvaros šis mērķis sākotnēji tika palielināts līdz 50%, lai 2050. gadā ES spētu kļūt par klimatneitrālu pasaules daļu. Vienlaikus ar Zaļo kursu ES ir izvirzījusi arī starptautisku mērķi – uzņemties vadošo lomu globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām.
Eiropas Zaļā kursa stratēģija iever vairāk nekā 50 dažādas likumdošanas iniciatīvas, un turpmāk gandrīz katrs nozīmīgs Eiropas ekonomikas aspekts – no enerģijas ražošanas līdz pārtikas patēriņam, no transporta līdz ražošanai un celtniecībai – tiks pārskatīts, vērtējot no vides ietekmes un ilgtspējas skatupunkta. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels uzrunā Eiropas Parlamentā 2020. gada maijā uzsvēra, ka pārejai uz klimatneitrālu Eiropas Savienību centrālā loma būs arī atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes.
"Klimatneitralitātei vajadzētu būt dzinējspēkam, kas atbalsta mūsu uzņēmumus un mūsu ekonomiku, un sociālo pārveidi. Mūsu kopīgā projekta pamatā būs jāliek klimata programma." (Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, 2020. gada 13. maijs)
Eiropas Savienība jau šobrīd ir pieņēmusi dažus no stingrākajiem un vērienīgākajiem klimata tiesību aktiem pasaulē un sākusi pārveidot savu ekonomiku atbilstoši izvirzītajiem klimatiskajiem mērķiem, tomēr, lai politiskās apņemšanās kļūtu par dalībvalstīm saistošu juridisko pienākumu, Eiropas Parlamenta deputāti 2020. gada 7. oktobrī atbalstīja jauno Eiropas Klimata aktu, ierosinot tiesību aktos ieviest Eiropas Savienības 2050. gada klimatneitralitātes mērķi un izveidot šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo satvaru. Tas nozīmē, ka EK ar Eiropas Klimata aktu padara juridiski saistošu klimatneitralitātes mērķi visām ES institūcijām un dalībvalstīm, nosakot tām pienākumus ES un valsts līmenī veikt nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ievērojot taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.
Eiropas Klimata akta mērķis ir noteikt ES klimata politikas ilgtermiņa virzienus, papildinot pašreizējās ES rīcībpolitikas satvaru, dodot skaidrību kā Eiropas iedzīvotājiem, tā arī uzņēmumiem par Eiropas Savienības iecerēm, nodrošinot paredzamību un pārskatatbildību, piemēram, investoriem un citiem ekonomikas dalībniekiem, ka izvirzītie mērķi pārejai uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniski. Likums ietver arī pasākumus, kas ļautu sekot līdzi dalībvalstu progresam, un tos pielāgot atbilstoši sociālajai un ekonomiskajai realitātei. Piemēram, ir noteiktas tiesības Eiropas Komisijai līdz 2023. gada septembrim un ik pēc pieciem gadiem pārbaudīt katras dalībvalsts progresu attiecībā uz mērķa sasniegšanu. Tas ietver arī regulārus Eiropas Vides aģentūras ziņojumus un jaunus pētījumus par klimata pārmaiņām un to ietekmi.
Klimata akts ietver arī konkrētus nepieciešamos soļus un mērķrādītājus, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, piemēram, Eiropadome 2020. gada oktobrī apstiprināja Eiropas Komisijas ierosinājumu būtiski paaugstināt ES 2030. gada mērķi, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu, nosakot SEG emisiju samazināšanas mērķi vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai sasniegtu šo jauno, vērienīgo 2030. gada mērķrādītāju, EK līdz 2021. gada jūnijam ierosinās izskatīt:
Kopīgo centienu regulu,
Energoefektivitātes direktīvu,
Atjaunojamo energoresursu direktīvu,
Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvu,
CO2 emisijas standartus vieglajiem automobiļiem un furgoniem,
Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulu.
Klimata aktā ietvertos mērķus palīdzēs sasniegt arī citas Eiropas Zaļā kursa ietvaros topošās iniciatīvas, piemēram, priekšlikums par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu atsevišķām nozarēm, jauna ES pielāgošanās stratēģija un Eiropas Klimata pakts. Jānorāda, ka kopš 1990. gada Eiropas Savienībā CO2 emisija ir samazinājusies par 24%, vienlaikus šajā pašā periodā ekonomika ir pieaugusi par 61%. Savukārt aprēķini liecina, ka Eiropas Savienībai, lai sasniegtu nulle emisijas, būs jāsamazina CO2 emisiju apjoms gadā par 107 miljoniem tonnu.
Plānots, ka līdz 2021. gada jūnijam Eiropas Komisija pārskatīs un vajadzības gadījumā ierosinās pārskatīt visus attiecīgos politikas instrumentus, lai panāktu papildu emisiju samazinājumu līdz 2030. gadam, savukārt, lai novērtētu progresu un nodrošinātu prognozējamību, plānots pieņemt ES mēroga 2030.-2050. gada SEG samazināšanas plānu.
"Klimatneitralitātes mērķis nes sev līdz vēsturiska mēroga pārmaiņas, ko Eiropa veiks turpmākajās desmitgadēs. Mēs attālināmies no mūsu vēsturiskās ogļu un tērauda savienības un tuvojamies klimata neitralitātei." (Jite Gutenalda, zviedru sociāldemokrāte, prezentējot jauno likumu Eiropas Parlamentā)
Elementi, kas veido Eiropas Klimata aktu: 1
Tajā ir iestrādāts ES iestādēm un valstu valdībām juridiski saistošs ES mēroga mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Prognozējama uzņēmējdarbības vide, kas nāks par labu rūpniecībai un investoriem; aktā izklāstīta emisiju samazināšanas gaita 2030.–2050. gada periodā, nosakot, kas noteiktos termiņos ir jāpaveic.
Process, ar ko Klimata aktā iekļaus atjaunināto 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju.
Neatpalicības nodrošināšanas mehānisms; te var minēt regulāru ziņošanu par progresu un rīkus, ko izmantos, ja kāds atpaliks no nospraustā ceļa.
Tiekšanās uz taisnīgu un pārtikušu sabiedrību, kuras pamatā ir moderna, resursefektīva un konkurētspējīga ekonomika.
Atkārtota pievēršanās tam, kā labāk pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, lai stiprinātu Eiropas izturētspēju, tostarp mazaizsargātajās kopienās.
Ne visi ir pārliecināti, ka ar Eiropas ambiciozajiem mērķiem klimata jomā būs pietiekami, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteikto mērķi ierobežot temperatūras pieaugumu par 1,5 °C. Klimata mērķu sasniegšanā būs jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm, jo īpaši enerģētikas, lauksaimniecības, transporta un rūpniecības sektoriem. Ambiciozie mērķi prasīs arī ievērojamas investīcijas. Prognozes liecina – lai sasniegtu pašreizējos klimata un enerģētikas izvirzītos mērķus, līdz 2030. gadam ik gadu būs nepieciešami papildu 260 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka pakāpeniski tiks pārtraukts atbalsts un subsīdijas fosilā kurināmā segmentā, tās pārvirzot ekonomikā, kas veicina jauno mērķu sasniegšanu. Par Zaļo kursu atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss norādījis: "Ja mēs ieguldām simtiem miljonu eiro mūsu ekonomikas glābšanā no Covid-19 pandēmijas, tad mums šī nauda nav jātērē vecai ekonomikai. Mums ir jāvirza sabiedrība uz tīrāku un veselīgāku nākotni, uz ko mūsu bērni varēs raudzīties ar cerībām, nevis ar bailēm."
Pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību ir gan izaicinošs uzdevums, gan iespēja veidot labāku nākotni visiem. Tas ir stāsts par to, kā mēs ražojam, patērējam, pārvietojamies, sildām un dzesējam savas mājas, strādājam un dzīvojam. Tomēr smagākais darbs vēl ir tikai priekšā, kas sāksies jau pēc Eiropas Klimata akta apstiprināšanas. Svarīgi, lai arī nākamie soļi un kompromisi turpinātu mūs tuvināt izvirzītajiem klimatneitralitātes mērķiem, vienlaikus tas būs izaicinājums ne tikai Eiropā, bet arī tepat Latvijā.
1 Eiropas klimata akts. Publications Office of the EU. Saite: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/8c2ede47-5dca-11ea-b735-01aa75ed71a1
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
