Pagājuši gandrīz pieci gadi kopš 2015. gada 12. decembra, kad Kioto protokola vietā 21. Klimata pārmaiņu konferences laikā Parīzē tika panākta vienošanās par jaunu globālo nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, pazīstamu kā "Parīzes nolīgums". Nolīgums, kas tika parakstīts 2016. gada 22. aprīlī, ietvēra līdzsvarotu rezultātu un rīcības plānu, lai ierobežotu globālo sasilšanu būtiski zem 2 °C robežvērtības un censtos ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5 °C robežās.
Lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu un izveidotu klimatneitrālu Eiropas Savienību (ES) atbilstoši ES starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, 2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Zaļo kursu. Dēvēta arī par izaugsmes stratēģiju, tā ietver mērķi pārveidot ES par klimatneitrālu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Līdz šim ES apņemšanās Parīzes klimata nolīguma ietvaros paredzēja 2030. gadā samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, bet Zaļā kursa ietvaros šis mērķis sākotnēji tika palielināts līdz 50%, lai 2050. gadā ES spētu kļūt par klimatneitrālu pasaules daļu. Vienlaikus ar Zaļo kursu ES ir izvirzījusi arī starptautisku mērķi – uzņemties vadošo lomu globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
