Jaunie ierobežojumi saistībā ar ārkārtējo situāciju paredz izmaiņas arī iepirkšanās paradumos – veikalos vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība, nav atļauti Ziemassvētku tirdziņi, nedēļas nogalēs un svētku dienās varēs iegādāties tikai atsevišķas preču grupas. Lielākie cietēji no šiem aizliegumiem būs pārdevēji un klientu apkalpošanā nodarbinātie, pār kuriem velsies pircēju neapmierinātība un dusmas. Aicinu būt cilvēcīgiem un iecietīgiem, kā arī neizmantot veikalus kā atpūtas un izklaides vietas.
Diemžēl, bet liela daļa mūsu sabiedrības bija pieradusi doties uz lielveikalu kā izklaides un atpūtas vietu. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās ir mēģinājums izskaust šo paradumu, taču rezultātā situācijas ķīlnieki būs tieši pārdevēji. Jau tagad viņiem nākas uzklausīt pārmetumus par nepieciešamību nēsāt sejas maskas. Iedomāsimies, kas gāzīsies pār klientu apkalpošanā strādājošajiem, kad brīvdienās vairs nevarēs iegādāties alkoholu, tabaku vai dažādas saimniecības preces.
Pārdevēji neizdod normatīvos aktus
Tas, ko šobrīd pacieš apkalpojošais personāls, ir nepiedodami, un daļa atbildības jāuzņemas arī veikalu vadītājiem un īpašniekiem. Pārdevēji neizdod normatīvos aktus, bet viņi ir tie, kas tiekas ar pircējiem un apmeklētājiem, tie, kuriem jāatsaka apkalpošana, ja nav maskas, un viņi būs tie, kuri neļaus iegādāties kāroto preci brīvdienās, ja tā neietilpst atļauto preču grupā.
Cita mediju telpa un informācijas trūkums
Protams, ir daudz un dažādas izklaides un atpūtas iespējas, tāpēc brīvais laiks nav jāpavada veikalos, taču nav nekādu garantiju, ka alkohola vai saimniecības preču tirdzniecības aizliegums mazinās vēlmi iet uz veikalu. Laiks, ko patērējam, lai izvēlētos nepārtikas preces, piemēram, virtuves piederumus, grāmatas u.c. preces, ir lielāks, nekā pārtikas preču iegādes laiks, tāpēc tiek ierobežota šo preču iegāde. Taču mums jāvērtē situācija objektīvi. Latvija ir divkopienu valsts un liela daļa mūsu sabiedrības dzīvo citā informācijas telpā. Daudzi no viņiem nav informēti par ierobežojumiem attiecībā uz konkrētām preču grupām un būs nepatīkami pārsteigti. Savu nepatiku viņi, iespējams, izgāzīs veikalos, radot rindas, strīdoties ar apkalpojošo personālu u.tml.
Izmantos nelegālo alkohola tirdzniecības vietu piedāvājumu
Vai darbosies princips – nav alkohola, nav ballītes? Grūti pateikt, jo alkoholu ir iespējams pasūtīt internetā, turklāt, ja tiek plānota ballīte, kārotos dzērienus var pagūt iegādāties savlaicīgi, piemēram, piektdienas vakarā, turklāt, ar rezervi, lai pietiek arī sestdienai. Iespējams, tas novedīs pie pretējā efekta un cilvēki iegādāsies vairāk, nekā ierasts. Tie, kuriem rocība neatļauj vai nav paraduma iepirkties internetā, iespējams, izmantos nelegālo alkohola tirdzniecības vietu piedāvājumu. Līdzīgi kā skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegums noveda pie tā, ka liela daļa dāmu atrada nelegālus veidus, kā tikt pie skaistiem nagiem, arī alkohola tirdzniecības aizliegums var novest pie ēnu ekonomikas pieauguma.
Pircēju plūsmas ierobežošana ar ratiņiem
Optimālākais risinājums šobrīd, ko daži lielveikali jau īsteno, būtu apsargi pie katras ieejas, kas pārrauga sejas masku lietošanu un izsniedz bezmaksas maskas tiem, kuriem to nav. Pircēju plūsmas ierobežošanai noderēs ratiņi pēc skaita, kuros nav jāmet monēta, bet var brīvi lietot. Tāpat jāpieņem nosacījums, ka bez ratiņiem veikalā nedrīkst ieiet. Arī grozi šoreiz nebūs risinājums, jo ratiņi zināmā mērā spiež ievērot distanci.
Neapšaubāmi, vīrusa izplatība ir jāierobežo, tomēr vienlaikus nedrīkst aizmirst par sociālo atbildību un iecietību. Būsim cilvēcīgi un saprotoši, arī pret pārdevējiem, jo viņi nepieņem likumus, tikai dara savu darbu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
