Pašlaik jaunu krīzi ļoti negaidīti ir izraisījusi Covid-19 pandēmija, un atkal aktuāls kļūst jautājums, vai meža nozare spēs stimulēt tautsaimniecības attīstību.
Protams, meža nozare ir plaša, un krīzes ietekme uz visiem tās sektoriem nav viennozīmīgi vērtējama. Taču kopumā jāsecina, ka situācija būtiski atšķiras no 2008. gada un ir daudz cerīgāka. Ekonomiskās krīzes parasti nozīmē pieprasījuma samazināšanos, kā rezultātā seko produkcijas cenas kritums. Taču šajā krīzē ir citādāk, jo kokmateriālu cenas eksporta tirgos ne tikai saglabājas augstas pēc cenu lēciena 2017.–2018. gadā, bet atsevišķām produktu grupām turpina kāpt. Ļoti augstas cenas ir gan zāģbaļķiem, gan finierklučiem, gan arī taras klučiem. Varbūt labākas cenas varētu vēlēties papīrmalkai, ko izmanto celulozes ražošanā, taču kopumā koksnes cenas par augošu koku tuvojas tā saukto trekno gadu līmenim.
Augstas cenas Latvijai, kas mežu nozares produkciju eksportē, ir izdevīgas. Tās nosaka pieprasījums, īpaši jau mūsu tradicionālajā tirgū – Lielbritānijā. Lai gan, sākoties Lielbritānijas aiziešanas procesam no Eiropas Savienības, izskanēja satraucošas prognozes, ka tas nelabvēlīgi ietekmēs mūsu eksportu, vismaz pagaidām tieši britu tirgus uztur pieprasījumu un cenu, jo tur kokmateriālu noliktavas ir tukšas. Šādas situācijas izveidošanos ir veicinājušas ASV un Kanādas tirdzniecības domstarpības, kuru rezultātā ir palielinājies kokmateriālu pieprasījums Savienoto Valstu tirgū, radot deficītu citur. Protams, ļoti liela nozīme ir arī ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kas tiek veikti ļoti daudzās valstīs, liekot lietā gan finanšu uzkrājumus, gan aizņēmumus, kas mērķtiecīgi tiek ieguldīti attīstībā.
Pagaidām droši varam teikt, ka arī nākamā gada pirmie divi mēneši būs veiksmīgi. Mums, kokmateriālu loģistikas uzņēmumam, pasūtījumi janvārim un februārim jau ir noformēti. Par to, kas būs pavasarī, gan ir pāragri spriest, jo situācija mainās ļoti strauji un ilgtermiņa plānošana diemžēl nav iespējama. Taču, lai kādas arī nebūtu izmaiņas, meža nozarei valsts atbalsts nebūs vajadzīgs. Gluži pretēji, tā ar saviem nodokļiem palīdz un arī turpmāk palīdzēs valstij uzturēt pie dzīvības arī citas tautsaimniecības jomas – sākot no aviopārvadājumiem un tūrisma un beidzot ar viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem, tā apliecinot savu stratēģisko nozīmi Latvijas ekonomikā.