Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir ieplānojusi reformu, kas paredz atkritumu apglabāšanas poligonu skaita samazināšanu no desmit uz pieciem. No vairākiem Zemgales novadiem atkritumus nāksies vest desmitiem vai pat vairāk nekā simts kilometru uz "Getliņu" poligonu Rīgā. Lai apsaimniekotu Zemgales bioloģiski noārdāmos atkritumus, ministrija piedāvā palielināt "Getliņu" bioloģisku atkritumu pārstrādes iekārtas jaudu. Poligons "Brakšķi" šogad iesniedza projekta pieteikumu bioatkritumu pārstrādes iekārtas izbūvei, kas būtu izmaksājusi 30-35% lētāk, nekā to plāno realizēt VARAM.
Atbilstoši VARAM iecerei (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektam 2021.-2028. gadam) poligoni, kas nespēs nodrošināt bioloģisko atkritumu pārstrādi, nevarēs turpināt darbību.
Jūlijā uzņēmums "Jelgavas komunālie pakalpojumi", kura kapitāldaļas pieder arī "Kulk", iesniedza Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas projekta pieteikumu. Bet tolaik vēl neviens neko nezināja par ministrijas plāniem. Rezultātā mūsu ideja ir iesaldēta. Bet bez jaunas iekārtas poligons jau pēc trim gadiem nespēs pieņemt bioloģiskos atkritumus, kas nozīmē, ka arī visai pārējai darbībai nebūs jēgas.
Neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja Brakšķu poligonā Jelgavas pusē ir iespējams izbūvēt iekārtu un par 30-35% lētāk, nekā VARAM to iecerējusi "Getliņos". Zemgales reģionam pietiktu ar iekārtu, kas spēj pārstrādāt 20 tūkstošus tonnu. Tādas iekārtas izbūves izmaksas būtu 400 eiro par vienu pārstrādājamo tonnu, kopā tie ir astoņi miljoni eiro.
VARAM Rīgā grib uzbūvēt iekārtu, kuras pārstrādes jauda ir 100 tūkstoši tonnu. Izmaksas uz vienu pārstrādājamo tonnu ir nevis mūsu aplēstie ~ 400 eiro, bet gan 550-650 eiro. Tāda iekārta, kādu vēlamies uzbūvēt "Brakšķos", Rīgā izmaksātu jau 12 miljonus, ja aprēķinos izmantojam vidējo – 600 eiro. Sanāk, ka galvaspilsētā celtniecība izmaksātu par 33% vairāk.
Mēs nesaskatām ne ekonomiski, nedz arī loģiski pamatotus argumentus poligona likvidācijai un neredzam arī iemeslus, kāpēc mūsu projektam nevarētu piešķirt finansējumu un to realizēt. VARAM atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija paredzējusi teju 98,5 miljonus eiro. Neraugoties uz to, ministrija uzskata, ka atkritumus no Zemgales labāk būtu vest uz Rīgu – dzīt tūkstošiem atkritumu savākšanas mašīnu pa valsts galvenajiem autoceļiem.
Tajā pašā laikā Alvils Grīnfelds, uzņēmuma "Jelgavas komunālie pakalpojumi" valdes loceklis, norāda – ja ministrijas plāni kļūs par realitāti, tad 65% atkritumu no visas valsts sakoncentrēsies Rīgā. Likvidēt otro lielāko poligonu Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Kas notiks, ja kādu dienu ārkārtas apstākļu dēļ tiks traucēta satiksme pār Daugavas tiltiem Rīgā vai radīsies kāda nopietna tehniska kļūme Getliņos? Pieaug degvielas patēriņš, ceļā pavadītais laiks un darba stundas – visi šie faktori ietekmēs tarifu, un tas var pieaugt par 26-45% (atkarībā no katras pilsētas un novada atrašanās vietas). Bez tarifa pieauguma iedzīvotājiem nāksies rēķināties arī ar valsts nozīmes šosejas noslogotību ar atkritumu vedējiem.
Ņemot vērā prognozējamo autotransporta darba ilguma pieaugumu uz katru savākto atkritumu tonnu, attiecīgi būtiski pieaugs patērētās degvielas daudzums, līdz ar to ievērojami palielināsies dabas piesārņojums ar izplūdes gāzu izmešiem, kas ir klajā pretrunā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam nostādnēm, kas paredz samazināt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu darbībās, kas nav lielā enerģētika un rūpniecība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
