Pirms pāris nedēļām tika pasludināts uzvarētājs starptautiskam arhitektūras metu konkursam vēsturiskās "Zunda parks" teritorijas attīstības vīzijai. Šis ir nozīmīgs notikums Rīgas pilsētas attīstības kontekstā, jo būtībā "Zunda parks" ir viens no pēdējiem kvartāliem Rīgas centrā (ar astoņu hektāru platību), kas bija palicis bez attīstības plāna. Teritorijas atrašanās vieta – starp Vecrīgu, lidostu Rīga un universitātēm – padarīs to par vienu no Rīgas vizītkartēm.
"Zunda parks" teritorijas nozīmīgumu arī apliecina fakts, ka Rīgas pašvaldība aktīvi iesaistās diskusijās par attīstības jautājumiem un tas radījis pārdomas par iespēju Rīgai sasniegt savu potenciālu kā vispievilcīgākajai pilsētai Baltijā ilgtspējīgiem nekustamo īpašumu attīstītājiem.
Sakārtots plāns – sakārtota pilsēta
Pirmais solis būtu sakārtot pilsētas attīstības plānu, kas pašlaik vēl nav apstiprināts nākamajam periodam. Mēs, kā nekustamo īpašumu attīstītāji, līdz galam neizprotam, kurš būtu galvenais atskaites punkts pēc kura jāvadās organizējot, piemēram, teritoriju attīstību konkursus. Iepriekšējais Rīgas attīstības plāns bija spēkā līdz 2018. gadam. Jaunais plāns, kas aptver periodu līdz 2030. gadam, pašlaik nav apstiprināts, un pastāv vairākas versijas, kad tas varētu tikt apstiprināts, – sākot ar sešiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Šis ir ārkārtīgi svarīgs dokuments, jo plānā iestrādāti arī jauni noteikumi tieši Daugavas kreisajam krastam. Šāda situācija veicina neskaidrību, kas nav pievilcīga ne vietējiem projektētajiem, nedz ārvalstu investoriem, kuri apsvērtu iespējas investēt Rīgā.
Lai veicinātu investoru piesaisti un pilsēta kļūtu pievilcīgāka, nepieciešams skaidrs rīcības dokuments. Tādējādi arī procesiem būtu potenciāls risināties ātrāk un pavērtos plašākas iespējas gan iedzīvotāju labklājībai, gan ražīgai augsnei investīcijām.
Starptautisko konkursu pievienotā vērtība
Rīga ir īpaša ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā. Tā joprojām ir lielākā Baltijas pilsēta jau gandrīz 820 gadus, un neviena cita Latvijas pilsēta nevar konkurēt ar līdzīga apjoma investīciju piesaisti. Tas nodrošina dinamiku ar pievienoto vērtību – zināšanas. Starptautiskie konkursi ir veids kā tās vēl vairāk audzēt. Piemēram, uz "Zunda parks" konkursu pieteicās arhitekti no sešām valstīm un viņu pieredze ir ļoti vērtīga arī mums – varam mācīties kā plānot visu pilsētu, ne tikai vienu namu. Tāpat jāatceras, ka starptautisku uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū nenozīmē zaudējumus mūsu ekspertiem. Tieši otrādi, tiek piesaistīti vietējie partneri un notiek zināšanu pārnese, ekspertīzes audzēšana, kas, savukārt, stiprina pašu vietējo uzņēmumu konkurētspēju arī plašākos tirgos.
Atbalsts infrastruktūrai
Mūsu, kā ilgtspējīgu projektu attīstītāja mērķis, ir būvēt cilvēkiem un viņu labsajūtai. Līdz ar to, pirms projekts būs pilnībā nodots ekspluatācijā, tiks rīkotas publiskās apspriešanas un uzklausīti iedzīvotāju viedokļi un vēlmes, kas ir tikai daļa no garās saskaņošanas ķēdes.
Pirmais solis ir runāt ar attiecīgajām institūcijām par konceptu, plānojumu, projektēšanu un sagaidīt apstiprinājumu. Nākamais, kur iesaistās pašvaldības, ir projekta realizācija. Ideālā gadījumā, šis process ir lineārs un raits, taču ne vienmēr tas tā notiek. Bieži saskaramies ar situāciju, ka pašā projekta sākumā pašvaldība ir atvērta idejām, bet ne vienmēr atbalsta ar darbiem, īpaši attiecībā uz infrastruktūru. Vajadzīgs ir balanss un sadarbība starp abām pusēm. Kā veiksmīgu piemēru varu minēt vienu no lielāko mēbeļu ražošanas ķēžu uzņēmumu ienākšanu Lietuvas un Latvijas tirgos. Viļņas pašvaldība uzbūvēja viaduktus, pievedceļus, kas arī savieno ar lidostu, tāpat Rīgas pašvaldība uzbūvēja ceļus un apļveida krustojumu. Tā ir pievienotā vērtība – darba vietas un infrastruktūras uzlabojumi pilsētai.
Teritoriju plānošana kā izaicinājums
Pirmkārt, mēs nestrādājam pie vienas atsevišķas ēkas, "Zunda parks" projektā ir jādomā par visu kvartālu, kā tas mijiedarbosies ar apkārti un pats ar sevi. Šādām teritorijām ir jābūt "pašpietiekamām", ar to saprotot sīki izplānotu infrastruktūru un tās savienošanu ar visu pilsētu. Otrkārt, mums jādomā, kā jaunā apbūve iekļausies gan vēsturiskā un specifiskā arhitektūrā, kas ir blakus – Āgenskalna koka apbūvē, gan kā varam saskaņoties ar blakus esošajām augstceltnērm Treškārt, tuvums Rīgas centram mums liek pievērst pastiprinātu uzmanību kopējai ainavai, harmonisku skatu leņķu nodrošinājumam gan uz Daugavas kreiso krastu, gan labo.
Paturot prātā šos elementus, darba uzdevums jau saknē ir izaicinošs. Tādēļ institucionālais atbalsts un savstarpēja izpratne par lielākajiem izaicinājumiem nodrošinātu, ka virzāmies uz mērķi – ērtu un sakārtotu pilsētvidi Rīgas iedzīvotājiem.