Eiropas Savienība ir strikti pateikusi, ka tās attīstības virziena rādītājs ir zaļā krāsā. Līdz 2050. gadam ES valstīm jāsasniedz situācija, kurā daba spēj pilnībā absorbēt cilvēku darbības rezultātā saražotos oglekļa izmešus. Tas skars ikvienu no mums un būtiski ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju, pieprasot energoefektīvākus un "zaļākus" enerģijas risinājumus. Tāpēc ļoti svarīgi būtu nepalikt iedzinējos mūsu kaimiņiem.
2050. gads var šķist tāla nākotne. Vairums Latvijas uzņēmumu savu darbību plāno ievērojami īsākā termiņā. Tomēr, atliekot klimata uzdevumu risināšanu, mēs jau rīt varam zaudēt tirgus pozīcijas Eiropas kaimiņiem. Šobrīd Latvija ir vienā no pēdējām pozīcijām, runājot par investīcijām izpētē un attīstībā, šajā jomā apsteidzot vien Rumāniju, Maltu un Kipru. Tas nozīmē, ka citas ES valstis daudz straujāk audzē savu konkurētspēju. Pavisam drīz atjaunīgo resursu piesaiste un klimata neitrāla ražošana būs ne tikai prestiža, bet arī konkurences jautājums. To noteiks gan spēja saražot efektīvāk, patērējot mazākus resursus, gan arī prasme piesaistīt daļu jaudīgā finansējuma, ko savu plānu īstenošanai piešķirs Eiropa.
Arī Latvijā ir virkne uzņēmumu, kas jau apzinās aprites ekonomikas un energoefektivitātes būtisko lomu nacionālajā konkurētspējā, aicinot valsti ātrāk sakārtot regulējumu, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Tomēr šobrīd būtisks izaicinājums Latvijā ir arī kopējās attieksmes maiņa – no pienākuma kļūt energoefektīvākiem uz iespēju ar efektīvāku enerģijas patēriņu samazināt savus izdevumus. Apgaismojums, apkure, siltais ūdens – tas viss veido būtisku daļu ikmēneša izmaksu ne vien uzņēmumiem, bet arī mājsaimniecībām. Pieredze rāda, ka, piemēram, apgaismojums nereti veido līdz pat 50% no kopējām elektrības izmaksām, un investīcijas energoefektīvos gaismekļu risinājumos atpelnās 3–5 gadu laikā. Tāpēc energoefektivitātes paaugstināšanu nevajadzētu uztvert tikai kā neizbēgamu pienākumu.