Biroju ēkas attīstības process no idejas līdz atslēgai ir ilggadējs vingrinājums, kuru nevar vienā dienā iedarbināt vai apstādināt. Arī šogad, neskatoties uz Covid-19 ietekmi uz ekonomikas tempa palēninājumu, ekspluatācijā tika nodotas vairākas jaunās profesionālo biroju platību ēkas, t.sk. "OrigoOne", "Z-towers" un citi.
Uz doto brīdi A-klases ēkās vakance ir ap 28% (jeb 38 500 m2), B klasē – vidēji 13% (ap 84 000 m2). Trešdaļa vakanto A-klases telpu ir gana augsts rādītājs, jo jāņem vērā, ka attīstītājam ir biznesa plāns, kas jāizpilda, un ikmēneša rēķini, kas jāapmaksā neatkarīgi no tā, vai telpas ir brīvas vai aizņemtas. Turklāt šobrīd ir ap 47 000 m2 profesionālo biroju ēku jau celtniecības stadijā, un līdz 2023. gada beigām plānots, ka jaunizbūvētu platību kopā būs 293 000 m2.
Varbūt kādam šie apjomi liekas pārāk ambiciozi un lieli, tomēr viss ir salīdzinājumā, jo Rīga jau sen atpaliek no Viļņas un Tallinas savos attīstības tempos, kur jauno uzņēmumu piesaiste notiek katru gadu un diezgan veiksmīgi. Nekustama īpašuma attīstītāji redz šo aktivitāti un turpina investēt, uzlabot pilsētas vidi utt. Kā minēju iepriekš, Rīgā parādīsies arvien vairāk augsti kvalitatīvo A-klases biroju ēku, kas ļaus starptautiskiem uzņēmumiem nopietni izskatīt iespēju pārcelt savu biznesu vai daļu no tā pie mums, tādā veidā radot jaunās darbavietas un attiecīgi veicinot ekonomikas izaugsmi.
Par pozitīvu piemēru var minēt trīs uzņēmumus, kas šogad pieņēma lēmumu pārcelt savu darbību uz Rīgu, tie ir: "Swisscom", "Norwegian Air" un "The Soul Publishing". Kopumā viņi izveidos virs 600 jaunām darbavietām un aizpildīs vairāk nekā 6000 m2 biroju platības. Saskaņā ar ABSL datiem, vidēja ikmēneša bruto alga biznesa pakalpojumu centros ir 1643 eiro. Ja pieņemam to par pamatu, tad tikai no šiem uzņēmumiem katru gadu valsts un pilsētas budžetos caur nodokļiem būs pārskaitīti vidēji ap 6 300 000 eiro, ko tālāk var novirzīt uz medicīnu, izglītību un infrastruktūru. Nerunājot par tiešo un netiešo pozitīvo efektu uz citām nozarēm un iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas nozīme, ka valstij ir jāstrādā pie jauno uzņēmumu piesaistes, jāpiesaista investīcijas un jāveicina starptautisko zīmolu ienākšana Latvijas tirgū, kas nodrošinās jaunas darba vietas.
Lai nodrošinātu privāto investīciju apjoma pieaugumu valsts ekonomikas attīstībā, uzlabotu konkurētspēju un mazinātu Covid-19 ietekmi uz ekonomiku, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest atvieglotu un paātrinātu procesu privāto investīciju ieguldījumu piesaistei. LIAA šobrīd strādā pie priekšlikuma veidot tā saucamo "zaļo koridoru" liela apjoma investīcijām prioritārajos virzienos, nozarēs ar augstu pievienoto vērtību (t.sk. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bioekonomika, viedie materiāli, viedā enerģētika, biomedicīna), lai piesaistītu augstākās klases profesionāļus, zināšanas, kapitālu un talantus ekonomikas attīstībai būtiskās jomās. Ārvalstu investīciju piesaiste veicinās strukturālas pārmaiņas ekonomikā, profesionālās starptautiskās zināšanas un augsti kvalificēto speciālistu pieredze paaugstinās darba ražīgumu.
"Zaļā koridora" mērķis ir radīt administratīvos atvieglojumus prioritārajiem investīciju projektiem un uzņēmumiem, turklāt šis regulējums var tikpat labi attiekties arī uz vietējā kapitāla uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt kvalitatīvu un efektīvu darbaspēku savos uzņēmumos.
Dažas priekšrocības, kuras šāds "zaļais koridors" sniegtu uzņēmējiem:
- paātrināts dokumentācijas izskatīšanas process un personalizēts kontakts no iesaistītajām valsts pārvaldes puses (piemēram, Lietuvā uzņēmumu darbinieki atbrīvoti no darba atļaujas nepieciešamības tiem, kam jau ir izdota terminuzturēšanas atļauja, tā tiek automātiski pagarināta);
- ātrāks un vieglāks administratīvs process izglītības un kvalifikācijas apstiprināšanai, t.sk. darbinieku starptautisku izglītības diplomu atzīšanu;
- atbalstu darbinieku un viņu ģimenes locekļu integrācijai Latvijas sabiedrībā, piem., paātrinātu bērnu uzņemšanu mācību iestādēs;
- administratīvo lēmumu pieņemšanas paātrinātais periods (piem., Lietuvā tas šobrīd aizņem vien trīs dienas).
Lai nodrošinātu pārskatāmu un sabiedrības interesēm atbilstošu investīciju piesaistes procesu, protams, jādefinē, kādus uzņēmumus vēlamies piesaistīt. Piemēram, Lietuva par stratēģiski nozīmīgiem definējusi tos projektus, kuru investīciju kopsumma sasniedz 20 miljonus eiro, vai gadījumā, ja investīcijas tiek veiktas Viļņā – 30 miljonus eiro. Latvijai arī būtu jāvienojas par minimālo investīciju slieksni, un kā papildu kritēriju būtu jānosaka arī izveidoto darba vietu skaits.
Latvija kopumā ir viena no dzīvei labvēlīgākām valstīm Eiropā – Rīga ir samērā maza un dzīvošanai ērta pilsēta, mums ir labi attīstīta infrastruktūra, laba ekoloģija un veselīga pārtika, ir neskaitāmas iespējas baudīt dabu un kultūru, tāpēc esmu pārliecināt, ka pie mums brauks arī augsti kvalificēti speciālisti, mums tikai jāstiepj roka un jāparāda sava pretimnākšana un viesmīlība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
