Delfi foto misc. - 77507
Foto: Pixabay
Latvijā strādājošs cilvēks par privātu uzkrājumu veidošanu vecumdienām sāk domāt tikai pēc 45 gadu vecuma. Tas ir daudz vēlāk nekā pārtikušajās Eiropas valstīs, kur brīvprātīga krāšana lielākai pensijai ir ierasta prakse, jau sākot darba gaitas.

Kaut gan vēlme veidot uzkrājumus pieaug, Latvijā cilvēki vēl pietiekami neapzinās uzkrāšanas nozīmi. Dažādi aprēķini liecina, ka tie strādājošie, kas pensijā dosies nākamo desmit gadu laikā, pensijā ik mēnesi saņems tikai 40-50% no pēdējiem darbā gūtajiem ienākumiem. Tāpēc jaunu cilvēku vidū jāveicina izpratne, ka pensijas uzkrāšana jāsāk pēc iespējas agrāk un pensijas kapitāla vairošanai jāmeklē gudri finanšu risinājumi..

Tikmēr Latvijā populārākais finanšu uzkrājuma veids iedzīvotājiem joprojām ir bezskaidra nauda bankas kontos, kas šobrīd nodrošina salīdzinoši viszemāko ienesīgumu – šādā veidā naudu uzkrāj 44% aptaujāto iedzīvotāju, liecina SKDS veiktās aptaujas dati. Vienlaikus 9% iedzīvotāju atzīst, ka vispār neveido uzkrājumus, bet 20% nav naudas uzkrājumu veidošanai, kas īpaši riskanti ir krīzēs situācijās, kādu piedzīvojam patlaban globālās pandēmijas ietekmē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!