Madara Kosolapova: Spēja pielāgoties situācijai, kritiskā domāšana, sarunu veidošana. Kādas prasmes jāapgūst nākotnes vārdā?  (3)

Ir grūti pateikt, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnē un kādas radīsies tuvāko gadu laikā. It viss ir mainīgs, arī darba tirgus, taču jau tagad, ņemot vērā pāreju uz digitālo komunikāciju Covid-19 ietekmē, rodas vajadzība pēc jaunām profesijām, bet citas kļūst neaktuālas. Tiesa, ir grūti prognozēt, kuras profesijas kļūs liekas. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, tehnoloģiju attīstības, kas jau ir pierādījusi, ka visdažādākās profesijas var iznīkt, jo cilvēkus ir iespējams aizvietot ar automatizētām programmām un ierīcēm, kas darbu veiks efektīvāk. Kasiera darbu aizvien biežāk aizvieto pašapkalpošanās kases, krāvēju darbu veic preču pārvietošanas roboti.

Ir skaidrs tas, ka vienmēr būs nepieciešamas profesijas, kurās cilvēks ir pārāks par tehnoloģijām. Piemēram, tās, kuras prasa kritiski domāt, pielāgoties dažādiem apstākļiem un rīkoties atbilstoši situācijai, ņemot vērā daudz plašāku kontekstu, nekā to spēj izdarīt mākslīgais intelekts. Tāpat nozīmīgi būs arī amati, kuros svarīga cilvēcīgā kompetence, piemēram, prasme radīt saturu, nodrošināt sociālu iekļaušanos un rūpēties par ilgtspēju. Lielākoties automatizācijas risinājumi tiek saistīti ar negatīvu rezonansi, jo pārņem cilvēku darbavietas. Taču bieži vien tās ir darbavietas, kurās cilvēka iesaiste nav nepieciešama. Tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi mums veltīt savu laiku vērtīgākām nodarbēm – laikam ar ģimeni, kultūras baudīšanai, vaļaspriekiem, pašizaugsmei un rūpēm par sabiedrības labklājību.

Cilvēkam svarīgi ir spēt pielāgoties situācijai, prast mācīties un apgūt nepieciešamo, lai spētu iekļauties darba tirgū. Šīs ir vienas no būtiskākajām prasmēm, kas nepieciešamas ikvienam.

Spēja apgūt vairākus priekšmetus palīdzēs kļūt daudzpusīgam

Sevišķi svarīgi ir sekot līdzi savām interesēm un katru dienu paplašināt redzesloku. Ir vienlīdz svarīgi apgūt kā matemātiku, tā mākslu un vēsturi, jo katrā no šiem priekšmetiem skolēns apgūs citādas zināšanas un prasmes. Tas ļaus attīstīt vispārējo kompetenci. Papildu uzmanība jāpievērš caurviju prasmēm, ko nav iespējams apgūt vienā mācību stundā vai priekšmetā. Šīs prasmes jāattīsta dažādos kontekstos. Caurviju prasmes ir problēmrisināšana un kritiskā domāšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pilsoniskā līdzdalība, digitālā pratība, sadarbība un pašvadīta mācīšanās.

Šīs prasmes ļoti labi iezīmē un apkopo to, kas ir nozīmīgs jebkuram darba devējam, – sadarbības prasmes, spēju organizēt savu darbu, izvērtēt situāciju un atbilstoši rīkoties, radīt jaunus risinājumus, pārvaldīt digitālās tehnoloģijas, efektīvi pielāgoties apstākļiem. Darbiniekam ir jāizrāda iniciatīva un jābūt vērstam uz izaugsmi. Visas šīs prasmes skolēns attīsta arī skolā, un pašlaik tās tiek īpaši izceltas, lai ikviens skolēns būtu gatavs dzīvei un darba tirgum.