Šā gada 10. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika skatītas Ekonomikas ministrijas izstrādātās Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) bija viena no organizācijām, kas iebilda šā dokumenta tālākai virzībai uz Ministru kabinetu. VSS sanāksmē par nepieciešamiem precizējumiem NIP pamatnostādnēs atkārtoti iebilda arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, norādot, ka mērķi – eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā – būs grūti sasniegt, nemainot pieeju inovācijas procesam.
Ekonomikas ministrijas izstrādātajās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs par pamatu ņemtas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP) iezīmētās prioritātes, bet šajā pieejā pastāv zināms risks, jo uz 2020. gadu NAP uzņēmējdarbības jomā ir izpildīts tikai 60% apjomā no plānotā un jaunajā Nacionālās attīstības plānā nav iekļautas būtiskas izmaiņas. Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā kā papildu izaicinājums, kas būtiski ietekmēs Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ir Covid-19 radītie ierobežojumi un arī Eiropas Komisijas uzstādījums par zaļo kursu, kas jau 2025. gadā nosaka uzņēmējiem nepieciešamību pierādīt CO₂ pēdu savā produktā, kā arī prasību, ka elektroenerģijai ir jābūt zaļai, un tas nozīmē, ka pieaugs saules parku, vēja parku, ūdeņraža parku un biometāna ražošanas nozīme. Pēc būtības tas ir jautājums par pašvaldību iespējām piesaistīt jaunas industrijas, kurām būs vajadzīga šī zaļā, tīrā elektroenerģija, un savlaicīgi attīstīt zaļās industriālās zonas.
LPS ir aicinājusi ilgtermiņā vadīties pēc nacionālā kopprodukta ekonomiskā principa, kas nozīmētu spēju palielināšanu valsts un pašvaldību pasūtījumiem un radītu apstākļus vietējiem uzņēmumiem piederošās rūpnīcās saražot inovatīvas galapreces un pakalpojumus. Mums ir svarīgi visas Eiropas Savienības darbības programmas vērtēt caur šo nacionālo kopproduktu, ņemot vērā galveno ekonomikas principu: kam pieder ražošanas faktori, tam pieder peļņa – ja kādā no ES vecajām dalībvalstīm sāks ražot ūdeņraža (H₂) autobusus, tad ir skaidrs, ka mēs, iepērkot šos H₂ autobusus, būtiski palielināsim citu valstu nacionālo kopproduktu, tā dodot viņiem iespēju maksāt lielākas algas saviem darbiniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
