Uldis Upenieks: Pazīsti savu klientu – pārspīlēti vai samērīgi  (12)

Pārmaiņas Latvija bija spiesta ieviest strauji, un mums absolūti visiem – gan klientiem, gan bankām, gan uzraugiem jāspēj ātri adaptēties. Nekas nav absolūts, tāpēc arvien ir diskusijas, jautājumi, priekšlikumi, arī kļūdu labojumi, lai padarīt sistēmu ērtu un pieejamu, kurā katrs varam nodarboties ar savu pamatdarbu – uzņēmēji ar biznesa attīstīšanu, bankas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu un kontrolējošās iestādes ar uzraudzību.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (LFNA) ir izstrādājusi 20 punktu plānu samērīgas un saprātīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasības. Identificējot problēmas un piedāvājot risinājumus, lai turpinātu pilnveidot regulējumu un tā piemērošanu pēc būtības – noteiktās prasības piemērot saprātīgi, elastīgi un iespējami ērtāk visam iesaistītajām pusēm, veidojot arī izpratni par kopīgo atbildību.

Gan bankām, gan uzņēmējiem ir jāpārskata savs biznesa modelis un darījumu partneri, izlemjot, kāds risku līmenis katram ir pieņemams. Bankai ir jāzina savs klients un arī uzņēmējam ir tieši tas pats – jāzina sadarbības partneri, patiesā labuma guvēji.

Kuri ir riskantākie darījumu partneri?

Tie ir uzņēmumi ar necaurspīdīgu struktūru, kuru īpašnieki un patiesā labuma guvēji. Nereti tie ir paslēpti, piemēram, ārzonās, turklāt tas automātiski nenozīmē, ka tie ir tikai ārpus ES reģistrētie uzņēmumi. Daudz jautājumu ir par uzņēmumiem ar pierakstu Kiprā un Maltā. Jautājumi ir arī par Lielbritāniju, kurā, piemēram, uzņēmumu finanšu gada pārskatus var parakstīt pat aptiekārs, un to ticamība tuvojas nullei.

Biržā kotētām akciju sabiedrībām attiecībā uz akcionāru struktūru izpēte apstāsies pie akcionāru saraksta. Taču, ja kāds uzņēmums regulāri veic darījumus ar trasta sabiedrībām, būs jautājumi, garš un sarežģīts izpētes process - kāpēc tāda struktūra, kas ir patiesā labuma guvējs. Uzņēmumiem, kuri strādā, piemēram, paaugstināta riska valstīs, jārēķinās un jāspēj atbildēt uz jautājumiem un organizēt savus riskus. Bankas nemenedžēs klientu riskus. Vienlaikus tas nenozīmē, ka paaugstināta riska valstīs nedrīkst strādāt. Drīkst, tikai jāspēj pamatot un paskaidrot sava darbība. Darījumiem ar augsta riska valstīm, kā arī necaurspīdīgām, sarežģīti un neizsekojami veidotām ķēdēm un uzņēmumu struktūrām mēs noteikti pievērsīsim pastiprinātu uzmanību un rūpīgu izpēti. Tas nav ātrs un vienkāršs process un tajā ir svarīga savstarpējā sadarbība un vēlme komunicēt. Tāpat īpaša uzmanība tiek pievērsta uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs, kur pastāv augsts korupcijas risks gan no pasūtītāja, gan izpildītāja puses.

Ideoloģiski – kur augstāks risks, tur tiek koncentrēti resursi padziļinātajai izpēte, bet, ja risks ir niecīgs – vienkāršotā līmenī. Tomēr šai pieejai ir viens svarīgs aspekts – vajadzīga pārliecība, ka tāda paša izpratne un pieeja klientiem un viņu darījumu izpētei būs arī kontrolieriem. Tāpēc LFNA rosina nodrošināt praktiskas, riskos balstītas iespējas piemērot vienkāršoto izpēti, piemēram, nosakot apgrozījuma slieksni. Savukārt, balstoties uz līdzšinējo pieredzi un sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, izveidot arī "augsta riska ārvalstu investoru koridoru". Tas būtu kā komunikācijas kanāls ar tām kredītiestādēm, kuru risku apetīte pieļauj sadarbību ar paaugstināta riska klientiem.

Nedz viens, nedz otrs ierosinājums neparedz samazināt prasības un nepieļauj nekāda veida un apmēra noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tas rada iespēju klienta izpēti veikt samērīgāk, efektīvāk izmantojot resursus.

Kādi riski ir privātpersonām?

Ja cilvēkam reizi mēnesī uz bankas kontu tiek ieskaitīta darba alga, kuru tērē komunālo pakalpojumu un ikdienas izdevumu segšanai, viņš nebūs izpētes vērta persona, jo tas būs zema riska klients. Taču, ja šis cilvēks sāks regulāri pirkt un pārdot, piemēram, nekustamos īpašumus, tad loģiski, ka banka interesēsies par īpašumu un naudas izcelsmi. Tas pats attiecas uz regulāriem darījumiem ar personām ārvalstīs.

Savukārt sašutušo nostāstu gadījumos lielākoties netiek pateikts, ka nereti cilvēks pats vai viņa ģimenes loceklis ir vai bijis politiski nozīmīga persona, uz kuriem attiecas paaugstinātas prasības attiecībā uz ienākumu ieguves avotiem, darījumiem un to apliecinošu dokumentu iesniegšanu. Latvijā ir VID izveidots un uzturēts izveidots politiski nozīmīgu personu reģistrs, kurš atvieglo darbu bankām. Šāda reģistra, šķiet, nav nevienā citā valstī, turklāt jāatceras, ja amatu var gan iegūt, gan zaudēt. Ir arī izņēmumi - cilvēki, kuri savulaik ieņēmuši augstus politiskos amatus, bet, kuru ietekme laika gaitā nav zudusi, tāpēc politiski nozīmīgas personas status tiek saglabāts arī pēc likumdošanā noteiktā perioda – gads kopš amata atstāšanas.

Par cik senu vēsturi jāspēj atskaitīties?

Nenoliedzami, ka likumdošana un uzraudzības prasības pirms pāris gadiem bija citas. Pastāv risks, ka ar šodienas zināšanām viss darījums izskatīsies atbilstošs, bet pēc pāris gadiem šī atbilstība jau var tikt būtiski apšaubīta. Tāpēc svarīgs ir darījumu brīdis, un tajā laikā esošais regulējums. Bankas īsteno uz riskiem balstītu pieeju, un visām dzīves situācijām vienādu piemērošana nav iespējama, tāpēc arī nosaukt precīzu gadu skaitu nevar. Manuprāt, starta brīdis būtu nulles deklarāciju aizpildīšana Latvijā 2011. gadā, kad notika aktīvu fiksēšana. Un ir arī noilgums gan krimināltiesībām, gan civiltiesībās. Vienlaikus koruptīviem nodarījumiem nebūs noilgums.

LFNA aicina vienoties par termiņu līdzekļu izcelsmes izpētei. Šobrīd nereti nākas pierādīt ļoti sen gūtu līdzekļu izcelsmi, kas objektīvu iemeslu dēļ vairs nav pierādāma, it īpaši dokumentāri. Tas, protams, rada neizpratni klientos. Savukārt pārbaudes lietās bankām prasa pat pēc klienta dzīves gājuma izvērtēt personas spēju būt uzņēmējam. Tas ir absurdi.

Uzskatu, ka banku attieksme pēc tā sauktā Latvijas finanšu sistēmas kapitālā remonta, ir adekvāta. Banku biznesā reputācija ir pats svarīgākais. Ir maz ticams, ka klienti vēlēsies glabāt savu naudu vai izmantot tādas bankas pakalpojumus, kuras reputācija ir apšaubāma. Protams, jāņem vērā arī milzīgās soda naudas, kas tiek piemērotas bankām un atbildīgajam darbiniekiem. Šobrīd bankas praktiski visu laiku ir auditu un pārbaužu procesā. Tāpēc tās darīs visu, lai nebūtu reputācijas problēmu, kā arī būtu izpildījušas visu normatīvo aktu prasības, lai netiktu piemēroti sodi.